2026. gada 12. janvāris.

Informāciju sagatavoja Jelgavas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļā.

Godinot Ziemassvētku kaujās kritušo strēlnieku piemiņu un atzīmējot Zie­massvētku kauju 109. ga­dadienu, 10. janvārī Jelgavas novada pašvaldība aicināja uz pasāku­miem, kas veltīti vēsturis­kā notikuma atcerei. Līdztekus Jelgavas novada domes vadībai pasākumos piedalījās arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Aizsardzības ministrs Andris Sprūds, Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Aivars Krjukovs.

Valgundes pagasta Silenieku brāļu kapos notika Pirmajā pasaules karā kritušo pārapbedīšanas svinīgā ceremonija, kam sekoja plaša pasākumu programma Ziemassvētku kauju muzejā Valgundes pagasta “Mangaļos”, kur varēja apskatīt Latvijas armijas bruņojuma un ekipējuma izstādi un pārbaudīt sevi izlūkspēlē, pie muzeja tika dots jaunsargu svinīgais solījums un notika Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljona zemessargu zvēresta ceremonija. Noslēdzoties svinīgajām ceremonijām, pasākuma apmeklētāji vienojās kopīgā lāpu gājienā līdz Ložmetējkalnam, kur, skanot himnai, tika atklāts atceres pasākums, kam sekoja atmiņu ugunskuri un sarunas pie pēc strēlnieku receptes uz ugunskura gatavotas tējas krūzes. 

“Ložmetējkalnā, kur pirms vairāk nekā simts gadiem Ziemassvētku kauju ugunīs kaldināta Latvijas brīvība, vēsture joprojām dzīvo. Caur priežu slaikajiem stāviem dvesmo drosmīgo latviešu strēlnieku spīts un brīvības alkas.  Šodien, kad pasaulē atkal jūtamas stindzinošās kara šausmas, jo skaudrāk apzināmies savas valsts cenu. Mēdz teikt, ka cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr dzīva ir atmiņa par viņu, tādēļ aicinu domās pieminēt un ar klusu lūgšanu pateikties ikvienam, kas nolicis galvu par mūsu Latviju. Un kamēr mēs atcerēsimies viņus un mūs veidojošos vēstures notikumus, šis nesalaužamais gars dzīvos arī latviešu tautā,” uzrunā klātesošajiem atgādināja Jelgavas novada domes priekšsēdētājs Ingus Zālītis. 

Ziemassvētku kauju piemiņas pasākums ir viena no Jelgavas novada nozīmīgākajām tradīcijām, kas pulcē vēstures entuziastus un patriotus, simbolizē tautas cieņu pret kritušajiem varoņiem un kopīgo atmiņu spēku. 

Ziemassvētku kaujas bija vie­nas no lielākajām un sīvākajām Latvijas teritorijā Pirmā pa­saules kara laikā. Kaujas notika starp vācu 8. un krievu 12. armi­jas daļām, kuru sastāvā cīnījās astoņi latviešu strēlnieku pul­ki. Strēlniekiem bez artilērijas atbalsta izdevās pārraut vācu fronti Tīreļpurva apkaimē un iz­lauzties cauri nocietinājumiem, nokļūstot līdz Ložmetējkalnam. Šajās kaujās krita daudz strēl­nieku, taču vienlaikus tās cēla tautas nacionālo pašapziņu un apliecināja latviešu spēju aizstā­vēt savas intereses ar militāra spēka palīdzību.

Papildu informācija:

Tālr. 63024934

www.jelgavasnovads.lv