Rīga, 23.sept., LETA. Iedzīvotāji un sabiedrībā zināmas personas nosūtījušas atklātu vēstuli Rīgas domei, aicinot neapbūvēt tā dēvēto Mazā Arkādijas parka teritoriju Āgenskalnā un pārņemt to pašvaldības īpašumā.

Vēstules autori mudina šajā skvērā esošajā kalniņā veikt labiekārtojumu un radīt kāda notikuma vai personības piemiņas vai godināšanas vietu, piemēram, uzstādot piemiņas zīmes Rīgas vēsturiskajām vējdzirnavām, Ziemeļu kara notikumiem Māras dzirnavās vai piemiņas zīmi "Rīgas kalniem".

Tāpat vēstules autori aicina domi, lemjot par Mazā Arkādijas parka nākotni, izmantot visus pašvaldības iespējamos resursus, lai risinājums šīs vietas izmantošanai būtu iespējami augstvērtīgāks un nestu labumu visai sabiedrībai.

Vēstules autors ir arhitekts Pēteris Blūms, bet tai pievienojusies Āgenskalna apkaimes biedrība, Ojāra Vācieša muzejs, Jāņa Akuratera muzejs, tehnoloģiju uzņēmums "Draugiem Group", zinātnieks Vitālijs Zelčs.

Blūms arī veicis pētījumu par Mazā Arkādijas parka identitāti, kultūrvēsturisko vērtību un nozīmīgumu.

Šim skvēram un tajā ietilpstošajam kalniņam objektīvi esot definēti vairāki augstvērtīguma parametri, no kuriem daļa iekļauta Ainavu tematiskajā plānojumā, piemēram, ekoloģiski augstvērtīga teritorija, tipiska ainava un kultūrvēsturiski augstvērtīga teritorija.

Kopumā tā uzskatāma par identu Rīgas ainavas veidojumu un glabā plašu Rīgas, jo īpaši Sv.Marijas dzirnavu dīķa apkaimes kultūrvēsturisko fonu.

Viena no visvienkāršāk saprotamajām Mazā Arkādijas parka dabas un kultūrvēsturiskās vides vērtībām ir reljefa veidojuma retums. Vēsturiskajās kartēs redzam, ka neregulārais, stieptais zemes gabals ar paugurainu reljefu faktiski izveidojies 19.gadsimta sākumā starp senākajiem Marijas ūdensdzirnavu piebrauktuvju ceļiem.

Par vienu no galvenajām Mazās Arkādijas kultūrvēsturiskajām komponentēm uzskatāms vēsturisks zemes reljefa veidojums - kalniņš, kas ietilpst plašākā Pārdaugavas smilšu kāpu un Daugavas iekšējās deltas palieņu ielejas robežjoslā.

Mazās Arkādijas kalniņš kādreiz veidojis vienotu reljefa veidojumu, cauri kuram, iespējams, pirms 11 000 gadu radās caurteka Daugavas stāvā senkrasta smilšu sanesumos.

Tieši šajā vietā ap 1226.gadu Rīgas domkapituls uzcēla pirmo mūra būvi Pārdaugavā - Sv. Marijas ūdensdzirnavas, uzcēla aizsprostu un izveidoja dzirnavezeru, kas pastāv līdz mūsdienām kā fundamentāla Rīgas identitātes zīme.

Dzirnavu ēku virszemes daļas bija privātīpašums un tās nojauca 1924.gadā, bet palika ūdenskrātuve, caurteces kanāli un atmiņas par bagātu Rīgas vēstures notikumu kolekciju, kas saistītas tieši ar šo vietu, norāda Blūms.

Senākās ēkas, kas tuvākajā apkārtnē saglabājušās no 18.-19.gadsimta, ir kādreizējā "Jeruzalemes viesnīcas" 18.gadsimta ēka un tās dārza vieta, reljefs.

Dzirnavu ezera krasti ir vēl viena ar simbolisku Rīgas tradīciju norisēm saistīta vieta, jo šeit vairākas 18.-20.gadsimtu rīdzinieku paaudzes svinējušas Līgo svētkus.

Vēl viena ēka, kas mūsdienas saista ar vairāk kā divus gadsimtus senu Āgenskalna vēsturi, ir koka ēku grupa uz mazās Nometņu un Ojāra Vācieša ielu stūra, kas celtas pirms 1824.gada, kad tās attēlotas uz kartes reizē ar trīsstūra formas zemes gabalu, uz kura atrodas Mazās Arkādijas kalniņš.

Mazās Arkādijas kalniņam pieguļošās apkārtnes vidi vairākos akvareļos attēlojis Rīgas dokumentētājs Johans Kristofs Broce.

Arhitekts Blūms vēstulē uzsver, ka Mazās Arkādijas kalniņš nav tikai "sīka smilšu pumpa" uz Rīgas sejas, bet gan Rīgas un Āgenskalna reljefa un dabas vides izcelsmes un evolūcijas sastāvdaļa, vēsturiska vietzīme.

18. un 19.gadsimta mijā tagadējā Mazās Arkādijas zemes gabalā uz kalniņa atradušās "holandiešu" tipa vējdzirnavas, kas attēlotas Broces zīmējumu akadēmiskā izdevuma otrā sējuma četros zīmējumos.

Mazās Arkādijas kalniņa vieta ir viena no retajām Pārdaugavā, kurām ir dokumentāls apstiprinājums vēsturiskā reljefa pastāvēšanas faktam, teikts vēstulē.

LETA jau ziņoja, ka kārtējā attīstības iecere var rezultēties ar trīsstāvu mājas būvniecību apzaļumotajā skvērā Kokles un Mazās Nometņu ielas krustojumā, kas tiek dēvēts par Mazo Arkādijas parku, jo tā nosargāšanai trūkst Rīgas domes lēmuma par parka atjaunošanu.

Ņemot vērā sabiedrības interesi un uzklausot paustos viedokļus, Rīgas domes deputāti esot izrādījuši iniciatīvu mēģināt panākt vienošanos ar Mazā Arkādijas parka zemes īpašnieku. Taču vispārīgā gadījumā īpašniekam ir tiesības izmantot savu īpašumu saskaņā ar normatīvajos aktos, šajā gadījumā Rīgas teritorijas plānojumā, noteikto mazstāvu dzīvojamo māju apbūvi.

Apbūves priekšlikumu iesniedzis zemes īpašnieks, kas saskaņā ar Zemesgrāmatas datiem ir Andrejs Blažko. Iecere Kokles ielā 19 paredz trīsstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas būvniecību.

Pret to iestājas Āgenskalna apkaimes biedrība, kas iesniegusi priekšlikumus Āgenskalna apstādījumu saglabāšanai un atjaunošanai. Viens no biedrības ierosinājumiem bija aicinājums pilsētu pārņemt pašvaldības īpašumā apzaļumoto skvēru.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2011.gadā, kad Rīgas domi vadīja Nils Ušakovs (S), domes Mājokļu un vides komiteja lēma, ka Mazais Arkādijas parks ir jāsaglabā, tāpēc to nepieciešams iegūt pašvaldības īpašumā.

Tolaik tika sniegta informācija, ka aptuveni vienu hektāru lielās teritorijas kadastrālā vērtība ir 7466 lati jeb aptuveni 10 000 eiro.

Tolaik Vides pārvaldes priekšnieks Askolds Kļaviņš deputātus informēja, ka jautājums par Mazo Arkādijas parku skatīts vēl pirms pieciem sešiem gadiem, un arī tad dome lēmusi, ka skvēru vajadzētu atpirkt, tomēr domes Finanšu komiteja šim nolūkam naudu neesot piešķīrusi.

Mājokļu un vides komiteja nolēma, ka parks ir sabiedrībai nozīmīgs objekts vides aizsardzības jomā un to nepieciešams iegūt Rīgas pašvaldības īpašumā, lai atbilstoši noteiktajam parka statusam nodrošinātu parka kopšanu un publisko pieejamību.