Rīga, 7. nov., LETA. Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026. gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem nodrošināt ikdienā nepieciešamos pakalpojumus līdzšinējā līmenī, aģentūrai LETA pavēstīja politiskajā spēkā.

Valkas novada pašvaldība iepriekš publiski paudusi un tagad arī vērsusies ar atbalsta lūgumu pie ZZS Saeimas frakcijas, skaidrojot, ka tās Finanšu ministrijas (FM) aprēķinātais budžeta pieaugums 2026. gadā ir 89 000 eiro. Citām pašvaldībām rocība nākamgad augs par vismaz 4%, savukārt Valkai - par 0,9%. Valkas novads vēstulē akcentē, ka iepriekšējos gadus visām pašvaldībām, kuru budžeta pieaugums bija nepietiekams, valsts piešķīra papildu dotāciju, lai tās spētu nofinansēt pieaugošos izdevumus.

ZZS norāda, ka izprot Valkas novada vajadzības. "Mēs nevaram pieļaut, ka valcēniešiem netiks nodrošināti ikdienā nepieciešamie pašvaldības pakalpojumi un ka Valkas novada iedzīvotāji tiek nostādīti sliktākā situācijā nekā citu novadu un pilsētu ļaudis," pauž ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis.

Valkas novads ir norādījis, ka nākamgad valsts pieņemto normatīvo aktu dēļ būtiski pieaugs izdevumi, kuri ir obligāti un kurus pašvaldība pati nevar ietekmēt. Īpaši sociālajā jomā, piemēram, garantētā minimālā ienākuma pabalstiem būs jāatvēl 81 360 eiro vairāk, citiem pabalstiem un obligātā sociālo pakalpojumu groza izmaksām par 182 092 eiro vairāk. Obligātajam minimālās algas palielinājumam ir vajadzīgi 38 743 eiro. Kopā ar citu valsts institūciju uzliktajiem obligātajiem izdevumiem Valkas novadā nākamgad valsts prasību izpildei papildus vajadzēs 425 877 eiro.

LETA jau vēstīja, ka Valkai ir problēmas sabalansēt pašvaldības budžetu, tāpēc Valkas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) ir aicinājis valsti mainīt mehānismus, pēc kuriem pašvaldība saņem valsts atbalstu, lai tās budžetā ienāktu lielāki līdzekļi. Savukārt FM ir aicinājusi Valkas novada pašvaldību steidzami uzlabot finanšu vadību un izlēmīgi mainīt pieeju budžeta plānošanai, lai novērstu pieaugošos maksājumu kavējumus, nodokļu parādus un budžeta nesabalansētību.

FM, izvērtējot pašvaldības finanšu rādītājus un konstatējot būtiskus riskus, arī aicinājusi Valsts kontroli (VK) veikt ārkārtas revīziju, lai iegūtu pilnīgu priekšstatu par pašvaldības finanšu situāciju un tās rīcību ar budžeta līdzekļiem.

FM ir secinājusi, ka kopš 2025. gada jūnija Valkas novada pašvaldībai atkārtoti ir izveidojušies ilgstoši kavēti maksājumi par siltumenerģijas pakalpojumiem. Šā gada septembra beigās kavēto maksājumu kopsumma pārsniedza 530 000 eiro, tostarp nodokļu parāds bija vairāk nekā 325 000 eiro, bet parādi par siltumapgādi - 150 000 eiro. Pašvaldības debitoru parādi sasniedza vairāk nekā vienu miljonu eiro, no kuriem puse ir uzkrājumi šaubīgajiem debitoriem.

Lai gan pašvaldībai ir sava kapitālsabiedrība SIA "Valkas namsaimnieks", tā pati nodrošina siltumapgādes pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, iekasējot maksājumus un norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju. FM norāda, ka šāda pieeja rada papildu finansiālu slogu pašvaldības budžetam un palielina riskus tās maksātspējai.

FM uzsver, ka pašvaldībai būtiski ir turpināt darbu pie izdevumu efektivizācijas un finanšu stabilitātes nodrošināšanas ilgtermiņā, kā arī izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus izdevumu samazinājuma plānā, iekļaujot jaunus pasākumus.

FM rīcībā šobrīd nav informācijas, ka šādi grozījumi būtu veikti. Ja pašvaldība nespēs norēķināties ar kreditoriem un neradīs ilgtermiņa risinājumus budžeta sabalansēšanai, FM aicina pašvaldības domi izvērtēt, vai nav iestājusies situācija, kas liecina par finanšu stabilizācijas procesa nepieciešamību atbilstoši likumam par budžetu un finanšu vadību.

Vienlaikus FM ir lūgusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izvērtēt, vai Valkas novada pašvaldībā atbilstoši likumam tiek nodrošināti iedzīvotājiem nepieciešamie siltumapgādes un komunālie pakalpojumi.

Savukārt Valkas novada mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija) uzsvēris, ka pašvaldībai ir plāns, kā līdz gada beigām tikt galā ar kavētajiem maksājumiem, un tam papildu nauda prasīta netiek.

Kraulis skaidroja, ka pilnībā pierīt tam, ka pašvaldībai pašlaik ir finanšu grūtības. Viņaprāt, tas ir saistīts ar to, ka iepriekšējā vadība ir ļoti noplicinājusi pašvaldības administratīvo kapacitāti. Tāpat vairākus gadus nekas neesot ticis darīts parādu piedziņas jomā.

"Lielā problēma ir nākamā gada budžets," viņš sacīja, paužot viedokli, ka objektīvi bez papildu naudas saprātīgā veidā "salikt budžetu" un nodrošināt pakalpojumus šī gada līmenī nav iespējams.

Visi papildu izdevumi, kas izriet no likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldībai prasīšot vairāk nekā 400 000 eiro.

Pašvaldības vadība piektdien, 21. novembrī, aicina novadā viesoties Saeimas deputātus, lai pārrunātu novada nākotni un mēģinātu pārliecināt par lielāka finansējuma piešķiršanu.