Rīga, 20. jūn., LETA. Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtībā, paredzot elastīgākus atstrādes nosacījumus jaunajiem ārstiem pēc valsts apmaksātas rezidentūras pabeigšanas.

Grozījumu mērķis ir ieviest personai labvēlīgāku pēc rezidentūras atstrādes regulējumu. Atstrādes prasība nozīmē rezidentiem pēc valsts budžeta finansētas rezidentūras pabeigšanas noteiktu laiku nostrādāt valsts veselības aprūpes sistēmā.

Līdz ar grozījumiem VM iecerējusi veicināt darba un privātās dzīves līdzsvaru un paplašināt nodarbinātības iespējas veselības aprūpes sistēmā.

Patlaban noteikumi paredz, ka personai, kuras rezidentūra finansēta no valsts budžeta, piecu gadu laikā pēc rezidentūras beigšanas trīs gadus normālā darba laika ietvaros jāstrādā attiecīgajā specialitātē Latvijas teritorijā publiskas personas izveidotā ārstniecības iestādē, ģimenes ārsta praksē, Veselības inspekcijā, Slimību profilakses un kontroles centrā, augstskolā pedagoģiskajā vai zinātniskajā darbā, doktorantūrā vai valsts zinātniskajā institūtā.

Ja persona pēc rezidentūras beigšanas nepilda atstrādes nosacījumus, ir izslēgta no studējošo saraksta nesekmības dēļ vai pārtrauc apmācību rezidentūrā no augstskolas neatkarīgu iemeslu dēļ, VM pieņem lēmumu par rezidenta apmācībai izlietoto valsts budžeta līdzekļu atmaksu. Atmaksājamā summa tiek aprēķināta par faktisko rezidentūras programmas studiju laiku, neiekļaujot rezidenta atlīdzības izdevumus.

Grozījumi paredz pārskatīt atstrādes periodā ieskaitāmās darba slodzes. Atbilstoši Latvijas Jauno ārstu asociācijas ierosinājumam plānots precizēt, ka atstrādi varēs veikt arī nepilnā darba slodzē, saglabājot proporcionālu izpildes periodu.

Tāpat plānots pārskatīt specialitāšu sarakstu un noteikt atšķirīgus atstrādes nosacījumus specialitātēm, kurās atstrādes prasību izpilde ir apgrūtināta vai nav iespējama. Atstrādes vietas plānots paplašināt arī uz privātā sektora veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem specialitātēs, kurās pakalpojumi valsts un pašvaldību iestādēs tiek sniegti ierobežotā apjomā. Kā piemēri minēta psihoterapija, zobārstniecības apakšspecialitātes un citas jomas, kurās dominē privātais sektors, bet pastāv valsts apmaksātu pakalpojumu pieejamība.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka atstrādes periodā ieskaitīs laikposmu, kurā persona saņem maternitātes, paternitātes un vecāku pabalstu. Norādīts, ka bērna kopšanas atvaļinājuma iekļaušana atstrādes periodā paredzēta, lai atbalstītu ārstus, kuri kļuvuši par vecākiem. Šādu risinājumu atbalsta arī Latvijas Lielo slimnīcu asociācija.

Plānots, ka jaunās normas piemēros visiem rezidentiem, kuri pabeiguši valsts budžeta finansētu rezidentūru un kuriem pēc rezidentūras beigšanas vēl nav beidzies piecu gadu atstrādes periods, proti, rezidentiem, kuri rezidentūru pabeiguši, sākot ar 2021. gadu. Savukārt rezidentiem, kuri rezidentūru pabeiguši 2020. gadā, piemēros līdzšinējos atstrādes nosacījumus.

Ar grozījumiem arī paredzēts nostiprināt jau tiesu praksē īstenoto principu, ka atstrādes normas nepilnīgas izpildes gadījumā atmaksājamā summa samazināma proporcionāli atstrādātajam laikam.

Tāpat grozījumi paredz pilnveidot rezidentūras vietu plānošanu. VM, nosakot no valsts budžeta finansējamo rezidentūras vietu skaitu sadalījumā pa specialitātēm ārstniecības iestādēs plānošanas reģionos, ņems vērā datus par veselības aprūpes cilvēkresursu nodrošinājumu un prognozēm, veselības aprūpes pakalpojumu pieprasījumu, demogrāfisko attīstību, augstākās izglītības statistiku, kā arī nacionālo un starptautisko salīdzinošo statistiku.

Vienlaikus plānots noteikt, ka valsts budžeta finansētu rezidentūras studiju programmu rezidentūras pretendents var apgūt vienu reizi kādā no pamatspecialitātēm un vienu reizi kādā no apakšspecialitātēm vai papildspecialitātēm. VM skaidro, ka valsts finansētās rezidentūras vietas ir ierobežots resurss, tāpēc šāda pieeja nepieciešama "racionālai un mērķtiecīgai valsts budžeta līdzekļu izmantošanai".

Grozījumu pieņemšanas gadījumā aplēstās papildu izmaksas valsts pārvaldei aplēstas 338 723 eiro apmērā.

Grozījumi sagatavoti pēc tam, kad valdība pērn decembrī atbalstīja konceptuālajā ziņojumā ietverto risinājumu par pakāpenisku pāreju uz atstrādes normas pārskatīšanu un iespējamu atcelšanu no 2028. gada. VM uzsver, ka šis risinājums paredz pakāpenisku pāreju uz atstrādes normas atcelšanas iespēju līdz 2028. gadam, nevis tūlītēju atmaksas pienākuma atcelšanu.

Izmaiņu izstrādē iesaistīta Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Nacionālais veselības dienests, Latvijas Jauno ārstu asociācija un Veselības aprūpes darba devēju asociācija.

Grozījumi nodoti publiskajai apspriešanai līdz 26. jūnijam, un tas vēl jāskata valdībā.