Rīga, 8. nov., LETA. Ekonomikas ministrija (EM) valdībai sagatavojusi informatīvo ziņojumu par situāciju ar Ventspils ostas pārvaldes finansēm, aģentūrai LETA teica ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Ministrs norādīja, ka tas tapis pēc konsultācijām ar Ventspils ostas pārvaldi, kur tā iezīmējusi situāciju. Tāpat šis jautājums esot saistīts ar Ostu likuma grozījumiem, jo, kā norādīja ministrs, tos pieņemot, šis jautājums neizbēgami būtu jārisina.

Valainis atzīmēja, ka informatīvais ziņojums sagatavots ar mērķi parādīt faktisko situāciju Ventspils ostā, lai valdībā kopīgi domātu par risinājumiem, lai jautājums "nepaliktu nepamanīts" un nenonāktu smagākā situācijā, kad valdībai būtu jāiesaistās ar finanšu stabilizāciju.

Valainis neapstiprināja izskanējušo informāciju, ka EM iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, norādot, ka iemesls, kāpēc šis ziņojums ir ierobežotas pieejamības, ir tas, ka tajā ir komercinformāciju.

Līdztekus viņš atzīmēja, ka ziņojumā apzinātas iespējas, kādā veidā situāciju risināt, jo "lieta neesot tik vienkārša". Valainis arī norādīja, ka deputāti esot iesnieguši priekšlikumu norakstīt Ventspils ostas parādus, kas liecinot, ka arī deputāti esot ieinteresēti risināt šo jautājumu, taču, pēc Valaiņa vārdiem, vienkārša parādu norakstīšana šeit neesot iespējama.

"Šeit ir jāskatās, kā tiek organizētas Ventspils ostas pārvaldes finanses ilgtermiņā," teica Valainis, norādot, ka Ostu likuma grozījumu pieņemšana paģēr dažādus scenārijus.

Informatīvais ziņojums tikšot izskatīts valsts sekretāru līmenī, sagatavots un nodots visām ministrijām izvērtēšanai. Ministrija ziņojumu neesot noteikusi kā steidzamu jautājumu. "Publiskajā telpā esam dzirdējuši dažādas puspatiesības, vēstures grāmatas pārlasīšanu, mums tomēr šķita svarīgi apzināt situāciju, un to izdarījām," teica Valainis.

Kā skaidroja Valainis, neierastā situācija esot tā, ka šo jautājumu virza EM. "Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrijai nemaz nav pārstāvis Ventspils ostā," teica Valainis, norādot, ka Ventspils ostas pārvalde divus gadus jau strādājot nepilnā sastāvā, un esot dažādi pārvaldības jautājumi, kas raisot bažas, tāpēc pieņemts lēmums informēt valdību par faktisko situāciju.

Valainis norādīja, ka satiksmes ministrs Atis Švinka (P) publiskajā telpā nekorekti atspoguļojot faktisko situāciju, un par šo jautājumu esot jārunā atklāti, un tas no EM puses tiekot darīts, iesniedzot ziņojumu.

"Mēs mēģināsim darīt visu, lai palīdzētu satiksmes ministram risināt viņa nozarē sasāpējušos jautājumus, jo, acīmredzot, ministram neizdodas pašam ar tiem jautājumiem tikt galā. Nav vienkārša tēma, bet esam gatavi palīdzēt, neatsakām, īpaši situācijās, kur tas acīmredzami nepieciešams," teica Valainis.

Kā vēstīts, EM ir iesaistījusies Ventspils ostas pārvaldes parādu dzēšanā Valsts kasei un sagatavojusi projektu par ostas parāda norakstīšanu aptuveni trīs miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esošā informācija.

Kā vēstīja LTV raidījums "Panorāma", sagatavoto projektu ministrija ir noslepenojusi.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis pārstāv Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas ir partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības partneris.

Lai dzēstu Ventspils ostas parādu, EM nākamā gada valsts budžeta projektā būs jāatrod finanšu avots. Gala lēmums būs Finanšu ministrijas (FM) un valdības ziņā, taču jau tagad zināms, ka Satiksmes ministrijai (SM) varētu būt iebildumi.

Jau vēstīts, ka satiksmes ministrs Atis Švinka iepriekš uzsvēris, ka pie Ventspils ostas nolaistās infrastruktūras, kur nepieciešamas līdz pat 100 miljonu eiro investīcijas, nav vainojama tikai Krievijas agresijas un sankciju ietekme.

"Vairāk nekā 35 gadus piekoptā "saimniekošana", kuras laikā ar ostas līdzekļiem, Eiropas fondiem un valsts atbalstu ir uzturēta Ventspils pilsētas infrastruktūra, veicinājusi pašas ostas atpalicību Baltijas ostu konkurencē," norādījis ministrs.

SM aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka plašāka informācija par risinājumiem sekos tuvākajā laikā.

TV3 raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka ZZS aicina dzēst Ventspils brīvostas pārvaldes parādus, kas pārsniedz 19,9 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa ir Valsts kases aizdevumi.

Pēc ZZS minētā, parādi radušies laikā, kad ostu pārvaldīja tikai valsts, un pirms pašvaldības atgriešanās ostas vadībā tie būtu jādzēš.

"Nekā personīga" vēstīja, ka FM un Valsts kase pret šo ideju izturas piesardzīgi, norādot uz iespējamu neatļautu valsts atbalstu un nepieciešamību pēc īpaša likuma, lai daļu saistību norakstītu.

Ostu likuma grozījumi, kas paredz pašvaldību pārstāvju atgriešanos ostu padomēs, šobrīd iestrēguši Saeimas komisijā. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens (P) kritizējis ZZS par politisku spiedienu un šantāžu, savukārt ZZS noliedz politisku motīvu esamību, uzsverot ekonomisko raksturu, skaidroja raidījums.

Jau vēstīts, ka Ventspils ostas termināļos 2024. gadā tika pārkrauti kopumā 8,234 miljoni tonnu kravu, kas ir par 21% mazāk nekā 2023. gadā.

Pēc pārkrauto kravu apmēra Ventspils osta ir otra lielākā osta Latvijā.