E-pasts:
Parole:
Viesa pieeja

Komentārs redaktoram

Rosina Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumā iekļaut vēl četras Vidzemes pašvaldības
Jūsu vārds:
E-pasts:
Komentārs:
Drošības kods:
Lai nomainītu drošības kodu, spied uz tā
Ievadi kodu šeit:
    Reģioni - Ziņas

    Rosina Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumā iekļaut vēl četras Vidzemes pašvaldības

    Rīga, 15. jūl., LETA. Vidzemes plānošanas reģions rosina Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumā iekļaut Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novada pašvaldības, trešdien izskanēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

    Patlaban likuma izpratnē Latvijas austrumu teritorija ir Latvijas teritorija gar Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu - robežu ar Krieviju un Baltkrieviju -, kas aptver Latgales plānošanas reģionā ietilpstošo pašvaldību un Alūksnes novada pašvaldības teritoriju.

    Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova komisijas sēdē aicināja paplašināt austrumu teritorijas ģeogrāfisko tvērumu, iekļaujot tajā Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Smiltenes un Valkas novada pašvaldības. Viņa norādīja, ka austrumu robežas teritorijas ietekme ar visām negatīvajām sekām, tostarp drošību un sociālekonomiskajiem rādītājiem, neaprobežojas pie viena novada ģeogrāfiskajām teritorijām.

    Šo aicinājumu komisijas sēdē atbalstīja arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

    Deputāte Inga Bērziņa (JV) norādīja, ka visa Latvija esot austrumu pierobeža, un aicināja atbalstīt likumprojektu, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona rosinājumu. Reizē viņa aicināja arī apsvērt iespēju izstrādāt un Saeimā virzīt Piekrastes drošības un attīstības likumu. Bērziņa uzsvēra, ka ar Baltijas jūru un tās piekrasti saistīti daudzi drošības jautājumi.

    Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Dace Hildebrante vērsa uzmanību uz FM atzinumu, kurā pausts, ka likumprojekta tālākai virzībai nepieciešams sniegt skaidrus risinājumus nepieciešamā valsts budžeta finansējuma nodrošināšanai. Viņa norādīja uz aktualizēto informāciju par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm un indikatīvo fiskālo telpu, kas vidējā termiņā, proti, 2027.-2030. gadā, ir negatīva, un līdz ar to budžeta iespējas ir ierobežotas.

    Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS) rosināja, ka provizoriski Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondam nepieciešamos 50 miljonus eiro gadā varētu virzīt no ES daudzgadu budžeta.

    Komisijas deputāti sēdes noslēgumā atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā un lēma to virzīt izskatīšanai tuvākajā Saeimas ārkārtas sēdē.

    Jau ziņots, ka Saeima 18. jūnijā nodeva vērtēšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai Latvijas austrumu teritorijas attīstības likumprojektu, kas paredz izveidot īpašu atbalsta fondu, kura pasākumiem provizoriski no valsts budžeta būtu nepieciešami 50 miljoni eiro gadā.

    Kā skaidrots anotācijā, jaunā likuma mērķis ir veicināt Latvijas austrumu teritorijas noturību, apdzīvotību, drošību un iedzīvotāju labklājību, nosakot Latvijas austrumu teritoriju, tās attīstības atbalsta principus, kā arī īpašu tiesisko regulējumu un finansiālā atbalsta pasākumus reģiona sociālās un ekonomiskās attīstības, investīciju piesaistes un konkurētspējas sekmēšanai, kā arī drošības stiprināšanai.

    Likumprojekts paredz Latvijas austrumu teritorijas ekonomiskās attīstības, uzņēmējdarbības izaugsmes un investīciju piesaistes, kā arī sociālekonomiskās noturības un iedzīvotāju labklājības stiprināšanas un veicināšanas pasākumu atbalstam izveidot Latvijas austrumu teritorijas attīstības atbalsta fondu.

    Fonda finansējumu veidos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļi, ES fondu un citu ES finanšu instrumentu finansējums, starptautisko finanšu institūciju un citu ārvalstu finanšu instrumentu līdzekļi, fizisko un juridisko personu dāvinājumi, kā arī citi finansējuma avoti.

    Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma īstenošana radītu papildu izdevumus valsts budžetā. Pēc Latgales plānošanas reģiona aplēsēm provizoriski fonda atbalsta pasākumiem nepieciešamais valsts budžeta finansējums sasniedz 50 miljonus eiro gadā. Precīzs finansējuma apmērs būtu nosakāms ikgadējā valsts budžeta sagatavošanas procesā.

    • Publicēta: 15.07.2026 14:25
    • Līva Staķava, LETA
    •  
    • © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt, citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, kā arī aizliegts reproducēt likumīgi pieejamus darbus tekstizraces un datizraces veikšanai Autortiesību likuma izpratnē.
    • Visur
    • Ziņas
    • Preses relīzes
    • Foto

    Laika ziņas

    Rīga, Latvija - 21. Jūlijs 16:05

    20 °C
    • Vējš: 0.45 m/s
    • Vēja virziens: ZZA
    • Atmosfēras spiediens: 1005 hPa
    • Relatīvais mitrums: 74%
    • Skaidrs laiks

    vairāk

    Piesakies ziņām e-pastā