Rīga, 2.okt., LETA. Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju negatīvi ietekmē vairāk nekā 1000 Igaunijā deklarētu Valkas iedzīvotāju, aģentūrai LETA atzina Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Mērs norāda, ka budžeta situācija ir saspringta. Pašvaldībai ir nodokļu parāds un kavēti norēķini ar piegādātājiem, tostarp siltumražotāju. Problēmas esot mantotas no iepriekšējiem gadiem.

Krauklis galveno iemeslu saskata administratīvi teritoriālajā reformā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sākotnēji piedāvāja Valku apvienot ar Naukšēniem, Strenčiem un Rūjienu. Tas nenotika, bet netika atrisināts arī jautājums par Valkā dzīvojošiem, taču Igaunijā deklarētiem valstspiederīgajiem. Viņu neiekļaušana aprēķinos ik gadu budžetam atņem ap 400 000-500 000 eiro, lai gan šie cilvēki izmanto Valkas infrastruktūru un pakalpojumus. Pašvaldība risinājumu prasījusi katru gadu, taču bez rezultāta.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija nesen vēstulē pašvaldībai par galveno problēmu nosauca siltumapgādes organizāciju. Krauklis uzsver, ka tā ir tikai daļa no kopējām grūtībām. Vēsturiski, lai piesaistītu investorus, tika izveidots modelis, kur siltumu no privātā ražotāja pērk pašvaldība un iekasē maksājumus no iedzīvotājiem. Gadu gaitā uzkrājies iedzīvotāju parāds virs miljona eiro. Vecie parādi joprojām nospiež, un parādu piedziņa bijusi vāja kadru trūkuma un zemā atalgojuma dēļ. Pēdējos gados maksājumu disciplīna esot tuvu 100%.

Pašvaldība jau pieņēmusi vairākus lēmumus risku mazināšanai. Tarifs tiks atdalīts, laukos maksās pēc faktiskajām izmaksām, jo šķeldas un granulu cenas stabilizējušās. Katlu mājas ir modernizētas, izņemot Vijciemu. Turpmāk līgumu ar siltumražotāju slēgs SIA "Valkas namsaimnieks", nevis pašvaldība, tādējādi nākamgad pašvaldība vairs tieši nenorēķināsies par siltumenerģiju.

Krauklis kritizē viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) paziņojumu par iespējamu Valkas pievienošanu citam novadam. Viņš norāda, ka valsts nav izpildījusi solījumus par Valkas specifikas risināšanu.

Nākamgad Valkai prognozēts zemākais iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pieaugums - zem 1%, kamēr nākamajai nabadzīgākajai pašvaldībai tie ir ap 4%. Iepriekš valstij bija papildu subsīdijas pašvaldībām ar zemu IIN pieaugumu, šogad piešķirti trīs miljoni eiro pierobežai.

Vienlaikus strauji aug izdevumi, kas noteikti ar valsts lēmumiem. Palielinās sociālie maksājumi, minimālā alga un pedagogu algas. Tas var pilnībā "apēst" IIN pieaugumu, nobažījies Valkas mērs.

Kā risinājumu Krauklis min trīs iespējas - panākt, lai Igaunijā deklarētie valcēnieši deklarējas Latvijā, iekļaut Valku pierobežas atbalsta programmās vai piešķirt mērķdotāciju. Pašvaldībai nevajagot daudz - pietiktu ar aptuveni 300 000 eiro.

Arī vietējie iedzīvotāji esot noraizējušies par ministra izteikumiem saistībā ar iespējamu novadu apvienošanu nākotnē. Krauklis par situāciju sola runāt Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē 6.oktobrī un sūtīt papildu vēstules Finanšu ministrijai.

"Es ceru, ka tas vilciens vēl nav aizgājis, jo citādi iznāk, ka tā ir vienas pašvaldības apzināta gremdēšana. Protams, tur ir arī kaut kāds politisks konteksts. Jau kādu mēnesi atpakaļ Rīgā pa kuluāriem klīda runas, ka Krauklim būs divi sitieni - viens par ražošanas ēkām un otrs par siltumapgādi. Tagad tas piepildās," uzskata mērs.

Čudars aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka, ja Valka ilgstoši nespēs stabilizēt budžetu, var tikt apsvērta pievienošana kaimiņu novadam.

Ministrija Valkas novada problēmas saista ar siltumapgādi un būtiskām saistībām pret privāto siltuma ražotāju, kas radījušas naudas plūsmas grūtības.

Pēc ministra teiktā, pašvaldībai primāri pašai jāatrisina īslaicīgās finanšu problēmas, pretējā gadījumā iespējama finanšu stabilizācija. Viņš uzsver, ka atbildība par budžeta "caurumiem" ir vietējai varai, un kopumā IIN ieņēmumi valstī pieaug.