Rīga, 18. febr., LETA. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā trešdien izskanēja atšķirīgi viedokļi par iepirkumu centralizāciju pašvaldībās.

Komisija trešdien apsprieda Valsts kontroles lietderības revīziju par Eiropas fondu līdzekļiem notikušo elektroautobusu iegādi pašvaldībās, kurā secināts, ka iegādes īstenotas nelietderīgi.

Valsts kontrolieris Edgars Korčagins uzsvēra, ka viens no revīzijas ieteikumiem attiecas uz iepirkumu centralizāciju, jo, iepērkot vienādas lietas, būtu iespējams iegūt gan labāku kvalitāti, gan zemāku cenu.

Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš papildināja, ka Valsts kontrole tostarp ieteikusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) sadarbībā Finanšu ministriju (FM) veicināt iepirkumu centralizāciju pašvaldībās.

VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Patmalnieks (JV) sēdē skaidroja, ka jautājums par iepirkumu centralizāciju ir diskutējams, jo centralizācija var novest arī pie citām problēmām. Viņaprāt, pašvaldības ir autonomas un pastāvīgas sabiedrības, un tām ir nepieciešama pašorganizācija.

Arī Saeimas deputāts Andrejs Ceļapīters (JV) piekrita, ka iepriekš Latvijā ir bijuši slikti piemēri, kad iepirkumi tika īstenoti centralizēti, tādēļ viņš piedāvāja iepirkumus detalizēti aprakstīt, bet iepirkt atsevišķi.

Savukārt Satiksmes ministrijas (SM) parlamentārais sekretārs Kristaps Zaļais sacīja, ka patlaban skolēnu pārvadājumos ir spēkā vispārīgas un speciālas prasības normatīvos, tomēr ministrija atbilstoši Valsts kontroles ieteikumam ir gatava izstrādāt vadlīnijas sadarbībā ar iesaistītajām pusēm, lai pilnveidotu kvalitātes prasības skolēnu pārvadājumos izmantojamiem autobusiem.

Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Andra Feldmane norādīja, ka LPS kopumā piekrīt Valsts kontroles atzinumam, jo skolēnu autobusu lietošana ir ierobežota un valsts atbalsta programmām ir strikti ierobežojumi, tādēļ par šādām programmām ir jārunā plašāk, lai rastu risinājumus.

Savukārt Dienvidkurzemes pašvaldības pārstāvis aicināja valsti un iesaistītās puses sadarboties, lai pilnveidotu iepirkumu tehniskās specifikācijas, lai tās būtu atbilstošas un lietderīgas.

Komisijas vadītājs Gatis Liepiņš (JV) rezumēja, ka katrai pašvaldībai ir savas vajadzības. "Ir pašvaldības, kurām elektroautobusi neder un tās nevar tos izmantot, bet ir pašvaldības, kurām arī šie transportlīdzekļi der," sacīja Liepiņš. Viņš secināja, ka šajā situācijā bija svarīgi apgūt Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu, tādēļ tika aizmirsts, kas ir jāpārvadā.

Valsts kontrolē aģentūru LETA informēja, ka līdz šim par Eiropas fondu līdzekļiem notikušās elektroautobusu iegādes pašvaldībās īstenotas nelietderīgi. 14 pašvaldības par 8,4 miljoniem eiro iegādājās 19 elektroautobusus ar būtiskiem izmantošanas ierobežojumiem.

Daļa autobusu bijusi neatbilstošas kvalitātes, turklāt ne visi pilnībā bijuši bezemisiju, līdz ar to nav pilnvērtīgi sasniegts pasākumam izvirzītais mērķis. Autobusus apsilda ar dīzeļdegvielu, tāpēc emisiju samazinājums ir mazāks nekā plānots. Turklāt kopumā emisiju samazinājums ir neliels salīdzinājumā ar ieguldīto publisko finansējumu.

Ierobežojumu dēļ elektroautobusi vidēji 53% gada atrodas dīkstāvē. Autobusu nobraukums gadā ir vidēji par 43% jeb 13 400 kilometru mazāks nekā plānots, konstatējuši revidenti. Atsevišķos gadījumos autobusus ilgstoši neizmantoja citu iemeslu dēļ. Piemēram, Ogres novadā elektroautobuss vairāk nekā četrus mēnešus bija dīkstāvē, jo aptuveni 665 000 eiro vērtajam transportlīdzeklim nebija vadītāja. Savukārt Preiļu novadā autobuss ilgstoši atradās remontā defektu dēļ.

Valsts kontrole arī norāda, ka iepirkumi rīkoti decentralizēti, tajos nav nodrošināta pietiekama konkurence un publiskie līdzekļi nav izlietoti ekonomiski.

Pašvaldības veica ap 33 atsevišķus iepirkumus, kas palielināja administratīvo slogu, sašaurināja konkurenci, radīja būtiskas cenu atšķirības un augstākas izmaksas.

Ja visas pašvaldības būtu iegādājušās mikroautobusus saskaņā ar zemāko cenu, ietaupījums varētu būt 677 000 eiro, lēš Valsts kontrole.

Daļai jauno elektroautobusu bijuši būtiski kvalitātes trūkumi jau to piegādes brīdī, tiem esot konstatēta rūsa, plaisas griestu apšuvumā, kā arī nespēja nodrošināt atbilstošu siltumu autobusa salonā. Deviņi no 12 piegādātajiem mikroautobusiem ir uzbūvēti, apvienojot divas kravas mikroautobusu bāzes.

"Pasākums īstenots ar mērķi apgūt pieejamo finansējumu, nevis panākt iespējami labāko rezultātu. Lai gan izvirzītie mērķi bija pamatoti, sasniegtais rezultāts - dārgs un ar ierobežotu praktisko izmantojamību, un ieguldītais publiskais finansējums nav devis samērīgu ieguvumu," vērtē Valsts kontroles padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņš norāda, ka revīzijā vairākkārt izskanējis viedoklis, ka bez ES finansējuma pašvaldības šādus transportlīdzekļus neiegādātos. Valsts kontroles ieskatā šāda pieeja ir nepareiza un pienācis laiks mainīt attieksmi pret Eiropas naudas nesaprātīgu izmantošanu. "ES fondi ir publiskie līdzekļi un pret tiem jāizturas tāpat kā pret savu naudu," uzsver Āboliņš.

Iegādāto mikroautobusu vidējā cena bijusi 277 000 eiro, savukārt autobusu - 581 000 eiro. Būtiski atšķiras cenas vienādiem autobusu un uzlādes iekārtu modeļiem. Piemēram, cenas atšķirība vienādiem Jelgavas un Preiļu novadā iegādātiem autobusiem ir aptuveni 43 000 eiro, bet tāds pats modelis Lietuvā 2022. gadā iegādāts par vidēji 37% jeb 168 000 eiro lētāk.

Arī uzlādes infrastruktūras izbūve bieži vien neatbilda pasākuma mērķim. Atsevišķos gadījumos izbūvēti plaši asfaltēti laukumi, ierīkotas dārgas labiekārtojuma zonas.

Revīzijas noslēgumā Valsts kontrole ir sniegusi piecus ieteikumus, no kuriem trīs adresēti VARAM, viens - pašvaldībām un viens - SM.

Plašākas elektroautobusu izmantošanas iespējas mazinās to dīkstāvi un palielinās ieguvumus no to iegādes. Savukārt uzlabota līdzīgu pasākumu uzraudzība un stiprinātas pašvaldību iekšējās kontroles procedūras palīdzēs novērst konstatēto neatbilstību atkārtošanos, uzsver Valsts kontrole.

Skolēnu pārvadājumu jomā paredzēta vienotu kvalitātes prasību ieviešana pārvadājumiem un tajos izmantotajiem transportlīdzekļiem, par ko galvenā atbildība ir SM.