Rīga, 15. jūn., LETA. Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija kritiski vērtē tiesībsardzes Karīnas Palkovas rosināto bāriņtiesu reformu, norādot, ka bāriņtiesu funkciju nodošana tiesām un sociālajiem dienestiem pati par sevi neatrisinās bērnu aizsardzības sistēmas pamatproblēmas, liecina asociācijas publicētais paziņojums platformā "Facebook".

Asociācija uzsver, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā galvenās problēmas ir pārmērīga darba slodze un speciālistu trūkums. Mehāniska struktūru maiņa bez pietiekamiem cilvēkresursiem un skaidra darba organizācijas risinājuma nevar nodrošināt būtisku situācijas uzlabojumu, uzskata asociācija.

Viens no Palkovas piedāvātajiem potenciālajiem modeļiem ir bāriņtiesas funkciju sadalīšana starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu. Komentējot to, asociācija norāda, ka sociālo dienestu skaits ir identisks bāriņtiesu skaitam, tādēļ tai neesot skaidrs, kā šāds modelis nodrošinās efektīvāku darbu un metodisko vadību.

Asociācija arī min, ka bāriņtiesas patlaban nepamatoti tiek pasniegtas kā galvenais bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problēmu cēlonis. Organizācijas ieskatā, bāriņtiesas darbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam un ikdienā saskaras ar resursu trūkumu, kas raksturīgs visai bērnu tiesību aizsardzības jomai.

Bāriņtiesu darbinieku asociācija uzsver, ka sistēmas pilnveidei vispirms nepieciešams risināt speciālistu piesaistes, slodzes un metodiskā atbalsta jautājumus, nevis aprobežoties ar funkciju pārdali starp institūcijām.

Kā vēstīts, tiesībsardze Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus.

Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.

Otrs modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšana, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana, skaidro Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.

Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.

Tikmēr Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības ministrijai un Tieslietu ministrijai līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.