Rīga, 2. jūl., LETA. Vietējās un reģionālās pašvaldības ir oficiāli jāiesaista Eiropas Savienības (ES) iekšējās drošības instrumentā laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam, uzsvērts Eiropas Reģionu komitejas (RK) šonedēļ Briselē notiekošajā plenārsesijā pieņemtajā atzinumā.

RK atzinīgi vērtē ierosināto ES drošības finansējuma palielinājumu, taču brīdina, ka pastāv risks, ka drošības politika atkal tiks centralizēta, ja tās pārvaldības kodolā netiks iekļautas iestādes, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem.

Atzinumā, kurā galvenā uzmanība pievērsta iekšējās drošības finansēšanas plāniem saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu 2028.-2034. gadam, konstatēts, ka lielāks budžets apstiprina iekšējās drošības statusu kā politisku prioritāti, taču uzsvērts, ka rezultāti būs atkarīgi no paša instrumenta izstrādes, kam jābūt preventīvam, uz kopienu balstītam un patiesi teritoriālam. Tajā arī atgādināts, ka saskaņā ar Eiropola regulu starp kompetentajām iestādēm ir reģionālās un vietējās tiesībaizsardzības iestādes.

RK brīdina, ka regulā nav precizēts, kā vietējām un reģionālajām iestādēm ir jāpiedalās valsts un reģionālajos partnerības plānos, tādējādi pārkāpjot kohēzijas politikas praksi un partnerības principu. Tomēr šīs iestādes ir operatīvi dalībnieki un pirmie reaģētāji - tās vada vietējo policijas darbu, ārkārtējo situāciju un civilās aizsardzības dienestus, uzrauga kritisko infrastruktūru un sabiedrisko vietu drošību, un tām ir galvenā nozīme profilaksē, agrīnā atklāšanā un operatīvā reaģēšanā. To lomu nevar samazināt līdz vienkāršiem ES finansējuma saņēmējiem. Tā kā tās ir pašvaldības, kas atrodas vistuvāk iedzīvotājiem, tās finansēšanas sistēmā ir pilnībā jāatzīst.

Tāpēc RK aicina Eiropas Komisiju noteikt par obligātu šo iestāžu iesaistīšanos partnerības plānu plānošanā, koordinēšanā un īstenošanā, kā arī atteikties apstiprināt jebkuru valsts plānu, kurā nav paredzēta oficiāla koordinācija ar tām saskaņā ar subsidiaritātes, proporcionalitātes un daudzlīmeņu pārvaldības principiem. Lai novērstu finansējuma de facto atkārtotu centralizāciju, tā arī mudina nodrošināt, lai šīm pašvaldībām tiek atvēlēta garantēta minimālā daļa no valsts piešķīrumiem.

Atzinumā turklāt norādīts, ka uz konkurenci balstīti finansējuma mehānismi nelabvēlīgi ietekmē mazākas vai mazāk nodrošinātas pašvaldības, un tajā aicināts nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi, izmantojot vienkāršotus pasākumus, tehnisko atbalstu un kapacitātes stiprināšanu. Tā vietā, lai piešķīrumu noteiktu pēc vienota parauga, jābalstās uz vietējā līmeņa novērtējumu, kas atspoguļo diferencētās teritoriju vajadzības - sākot no pārrobežu reģioniem, reģioniem pie ES ārējām robežām un attālākajiem reģioniem līdz mazākām un lauku pašvaldībām.

RK uzsver, ka iekšējā drošība nav tikai tiesībaizsardzības jautājums, bet balstās arī uz sociālo kohēziju, daudzveidību un uzticēšanos. Arī šajā jomā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme, lai novērstu polarizāciju un ekstrēmistiskus naratīvus. Atzinumā brīdināts, ka jauniešu emigrācija, prasmju aizplūde un iedzīvotāju novecošanās padara jauniešus vairāk pakļautus radikalizācijai un noziedzībai, kā arī ka vides spiediens var palielināt riskus lauku un kalnu apgabalos. Abos gadījumos vietējie un reģionālie projekti ir daļa no risinājuma.

Visbeidzot, RK lūdz oficiāli iesaistīt to līdzekļu izlietojuma novērtēšanā, lai stiprinātu demokrātisko atbildību un nodrošinātu, ka instruments ir cieši saistīts ar reālo situāciju uz vietas.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.