Rīga, 5. jūn., LETA. Sociālās jomas finansējuma vajadzība nākotnē pieaugs, uzskata Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāte Linda Ozola (JV).

Ozola skaidro, ka tas notiks, jo mainās sabiedrība - tās vecuma struktūra, veselības stāvoklis, ģimeņu modelis un atbalsta vajadzības.

Domniece atzīmē, ka pēdējos gados Rīgā sociālās jomas budžets ir būtiski audzis. No aptuveni 90 miljoniem eiro 2021. gadā tas pieaudzis līdz vairāk nekā 200 miljoniem eiro 2026. gadā, ieskaitot valsts budžeta transfertus. Deputātes ieskatā tas atspoguļo gan objektīvu vajadzību pieaugumu, gan politisku izvēli sociālo jomu neuzskatīt par atlikuma principa nozari.

Viņasprāt, izmaksu pieaugumu neveido tikai lielāks klientu skaits. Sociālie pakalpojumi ir ļoti darbietilpīgi, jo tos nodrošina cilvēki - aprūpētāji, sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji, speciālisti darbā ar ģimenēm, bērniem, cilvēkiem ar invaliditāti un krīzes situācijām.

Pēdējo piecu gadu laikā vidējā darba samaksa valstī pieaugusi par 59%, minimālā alga - par 72%, bet patēriņa cenas kopš 2015. gada palielinājušās gandrīz par 47%. Tas tieši ietekmē arī sociālo pakalpojumu izmaksas, klāsta politiķe.

Kā skaidro deputāte, pieaug arī pieprasījums pēc sociālajiem pakalpojumiem. Rīgā aprūpes mājās klientu skaits no 2022. līdz 2024. gadam pieauga par 14,8%, bet izdevumi šim pakalpojumam - par 60,9%. Bērnu aprūpei mājās klientu skaits šajā periodā pieauga par 60,2%, bet izdevumi - par 125,6%.

Tas nozīmējot, ka vajadzību kļūst vairāk, un katra pakalpojuma nodrošināšana kļūst dārgāka.

Ozola arī uzsver, ka nākotnei vajag ne tikai naudu, bet gan citu pieeju. Esot jāveido gudrāka sistēma. Rīgā jau notiek Sociālā dienesta pārmaiņas, lai tas kļūtu efektīvāks, pieejamāks un spētu labāk reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām.

Deputāte uzskata, ka jāattīsta vienas pieturas princips, attālināti pakalpojumi, digitalizācija, labāka datu izmantošana un ciešāka sadarbība starp sociālo, veselības, izglītības un drošības jomu.

Rīgas domes Labklājības departamentam un Veselības ministrijai sadarbojoties, tiek izstrādāts integrētās aprūpes pakalpojums, kas apvienos sociālās un veselības aprūpes komponentes. Tas ir svarīgs solis, jo ar šādu aprūpes vajadzību kombināciju saskaras arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju. Šai Rīgas un Veselības ministrijas sadarbībai jākļūst par pamatu jaunai, integrētai pieejai iedzīvotāju vajadzībām ne tikai Rīgā, bet visā Latvijā, uzskata politiķe.