Rīga, 12. okt., LETA. Nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmētie Madonas novada lauksaimnieki varēs atlikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) un pašvaldības zemes nomas maksu līdz pat vienam gadam, aģentūru LETA informēja pašvaldības Attīstības nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Kovtuna.

Izmantojot Ministru kabineta izsludinātās ārkārtējās situācijas (force majeure) sniegtās iespējas, Madonas novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu par atbalsta veidiem lauksaimniekiem, kurus skāruši nelabvēlīgie laikapstākļi. Tas ļauj atlikt NĪN un pašvaldības zemes nomas maksu - līdz pat vienam gadam.

Pašvaldība uzsver, ka šis lēmums ir būtisks atvieglojums tiem novada lauksaimniekiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām -, kuru saimnieciskā darbība cietusi ārkārtējās situācijas rezultātā.

Atlikšana attieksies uz NĪN maksājumiem par 2025. gada 3. un 4. ceturkšņa, kā arī 2026. gada 1. un 2. ceturkšņa maksājumiem un pašvaldības zemes nomas 2025. gada 3. un 4. ceturkšņa, kā arī 2026. gada 1. un 2. ceturkšņa maksājumiem.

Maksas atlikšana attiecas tikai uz tiem nekustamajiem īpašumiem un nomas zemēm, kuras tiek izmantotas lauksaimnieciskajai darbībai un kuru īpašnieks/nomnieks ir cietis ārkārtējās situācijas rezultātā.

Lai izmantotu šo atbalstu, lauksaimniekam ir jāiesniedz motivēts iesniegums Madonas novada pašvaldībā, lūdzot atlikt NĪN un/vai zemes nomas maksas samaksas termiņus, pamatojoties uz ārkārtējās situācijas radītajiem zaudējumiem.

Iesniegumam jāpievieno dokumenti, kas pierāda ārkārtējās situācijas tiešu ietekmi uz lauksaimnieciskās darbības norisi.

Iesniegums par šā gada maksājumiem jāiesniedz līdz 2025. gada 30. novembrim, par 2026. gada 1. ceturkšņa maksājumiem - līdz 2026. gada 31. martam un par 2026. gada 2. ceturkšņa maksājumiem - līdz 2026. gada 15. maijam.

Lēmumu par termiņa atlikšanu, pamatojoties uz iesniegumu un pievienotajiem dokumentiem, pieņems pašvaldības nekustamā īpašuma nodokļa administratori.

Kā vēstīts, valdība no 5. augusta līdz 4. novembrim visā valsts teritorijā ir izsludinājusi ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā. Ārkārtējā situācija lauksaimniecībā ir atzīstama par nepārvaramas varas apstākli (force majeure). Līdz ar to nelabvēlīgo laikapstākļu dēļ cietušajiem lauksaimniekiem ir pieejams valstī noteiktais atbalsts pakāpeniskai un ilgākai nodokļu nomaksai.

Tie lauksaimnieki, kuru saimniecisko darbību ietekmēja nelabvēlīgie laikapstākļi un kuriem jau līdz šim bija grūtības veikt nodokļu maksājumus laikus un pilnā apmērā, var vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ar iesniegumu un sadalīt nodokļu maksājumu pa daļām uz laiku līdz vienam gadam.

Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta pirmās daļas 4. punkts, un iesniegumā jānorāda konkrētā lauksaimnieka situācija, apstākļi, kas izraisīja vai ietekmēja un atstāja negatīvās sekas uz saimniecisko darbību un maksājumu veikšanu.

Savukārt tie lauksaimnieki, kuriem jau līdz šim ir piešķirti nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi, bet nelabvēlīgie laikapstākļi negatīvi ietekmējuši saimniecisko darbību un spēju pildīt grafikā iekļautās saistības, var vērsties VID un atkārtoti pagarināt nodokļu maksājumus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Šajā gadījumā iesniegumā kā pamatojums jāizvēlas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 1.7 daļa. Iesniegums atlikušās nesamaksātās summas atkārtotai sadalīšanai termiņos VID jāiesniedz pirms iestājies pēdējā maksājuma termiņš.

Vienlaikus VID aicina nekavēties un, saskaroties ar grūtībām, vērsties VID tūlīt - līdz dienai, kad iestājas nodokļu samaksas termiņš. Pēc iespējas ātrāka vēršanās VID ir svarīga, lai pēc iespējas samazinātu vai pilnībā nepieļautu nokavējuma naudu. No dienas, kad iestājas nodokļa samaksas termiņš, līdz dienai, kad VID saņem iesniegumu ar lūgumu pagarināt termiņu, nesamaksātajai summai tiek piemērota nokavējuma nauda un šo nokavējuma naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" lauksaimniekam būs pienākums nomaksāt.

Valdība 5. augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025. gada 4. novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.

Kā aģentūru LETA augusta izskaņā informēja Zemkopības ministrijā, Lauku atbalsta dienestā līdz 25. augustam lauksaimnieki bija iesnieguši informāciju par šā gada nelabvēlīgajos laikapstākļos cietušajām platībām 79 000 hektāru apmērā, un kopējie provizoriskie zaudējumi lēsti gandrīz 93 miljonu eiro apmērā.

Savukārt Eiropas Komisija (EK) 26. septembrī, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas (ZM) sniegto informāciju, nolēma piešķirt 4,2 miljonus eiro Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu Latvijas lauksaimniekiem šā gada nelabvēlīgo laikapstākļu radīto postījumu novēršanai.