Panākt izmaiņas attiecībā uz izglītības iestāžu tīklu vai apturēto pašvaldības teritorijas plānojumu varēs tikai četros mēnešos līdz vēlēšanām, intervijā aģentūrai LETA atzina Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA). Vienlaikus viņš cer, ka pēc pašvaldības lēmuma vērsties Satversmes tiesā valstī taps vēja enerģijas parku regulējums. Skaidrām vadlīnijām no valsts jābūt arī dronu apdraudējuma gadījumiem, uzskata politiķis.

Bauskas novads ir viena no pēdējām pašvaldībām, kas pieķērusies skolu tīkla reformas jautājumam. Kāpēc tik ilgi tas tika atlikts? Vai tas tika tik ilgi vērtēts?

Vai bija pamats par to lemt ātrāk? Visi paļāvās tikai un vienīgi uz Izglītības un zinātnes ministrijas spiedienu. Mēs gribējām, lai ir korekts pamatojums un sagaidīt Ministru kabineta (MK) lēmumu. Kad to sagaidījām, sapratām, ka nekas būtiski nemainās. Mēs gan vēl neesam atmetuši cerību panākt savu taisnību, jo mēs nevaram būt vienā grupā ar valsts pilsētām. Manuprāt, tas ir gana nekorekti.

Tāpēc, pārskatot finanšu resursus, mēs plānojam, ka varētu vēl vienu gadu šīs skolas finansēt. Tālāk tiks veikts monitorings, lai visi saprastu, kas īsti notiek. Janvārī noklausīsimies rezultātus, vai ir izpildīti uzdotie uzdevumi, kas notiek ar skolēnu skaitu. Attiecīgi tad šis lēmums vai nu tiks atcelts, ja viss izpildīsies, vai arī paliks spēkā.

Uz kā pamata tomēr varētu panākt, ka skolēnu skaits būs tāds, lai skolas atbilstu MK noteikumiem? Kas tiks darīts?

Bauskas pilsētas pamatskolas gadījumā ir uzstādījums atvērt 5.-8. klašu grupas, kas pasargātu no kopējā skolēnu skaita samazināšanās. Pilsrundālē savukārt ir atvērta jauna programma. Redzēsim, kas tur notiks, jo tādas programmas pašlaik nevienā citā Bauskas novada vidusskolā nav. Skatīsimies, vai mainīsies skolēnu skaits.

Protams, jāstrādā arī pie profesionālās ievirzes programmām. Pilsrundāles gadījumā līdz 9. klasei skolēnu skaits ir liels, bet ļoti maz bērnu beigās nonāk līdz vidusskolai. Tas ir vēsturiski izveidojies. Tur gadiem ir strādāts pie tā, lai bērni "neatsēž" vidusskolas posmu, bet iet mācīties tehnikumā vai vēl kaut kur. Tagad tas pavērsies otrādi, un tā ir problēma. Tas ir tas stāsts, ka katrs jautājums jāskata individuāli. Mēs trīs gadus ar šīm lietām cīnījāmies. Bija solījumi, ka pārvērtēs, bet nepārvērtēja.

Tagad skatīsimies, ko teiks jaunā ministre. Pašvaldību savienībā mēs šo stāstu aktualizēsim salīdzinājumā ar citām pašvaldībām un skolām, kuras ir līdzīgas, bet ieklasificētas pavisam citās grupās.

Vai pašvaldībai tuvākajā laikā nāksies domāt arī par pirmsskolu skaita samazināšanu vai kādu grupu apvienošanu?

Pašlaik tāda uzstādījuma nav. Protams, ja kaut kur bērnu skaits nebūs minimālais - 12 bērni grupā -, tad būs jāskatās, vai kaut ko var apvienot. Bet pagaidām neizskatās, ka mums bērnu skaits pirmsskolās samazinātos tā, lai būtu jāpieņem šādi lēmumi.

Nesen pieņemti arī Bauskas vecpilsētas aizsardzības noteikumi. Vai nav par vēlu šādus noteikumus izstrādāt, un vai prasības nebūs nesamērīgas pret tiem, kas tur jau dzīvo?

Šādi noteikumi pēc būtības jau bija sen. Jaunajā teritorijas plānojumā bija ieliktas vairākas sadaļas, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) savā atzinumā norādīja, ka to nevar iekļaut teritorijas plānojumā. Tāpēc mums šīs normas bija jāizdod atsevišķos saistošajos noteikumos.

Tas nav par vēlu. Šīs prasības jau faktiski ir darbojušās.

Vai tagad prasības vecpilsētas iedzīvotājiem nebūs nesamērīgas, piemēram, par atjaunošanu?

No kultūras mantojuma saglabātāju viedokļa šādas lietas ir jāsaglabā. No praktiskā viedokļa reizēm var šķist, ka tas ir nepareizi vai nesamērīgi, bet, ja mums vecpilsēta ir, tai tomēr maksimāli jābūt autentiskai.

Tagad tiek piestrādāts pie fasāžu savešanas kārtībā, un lielākā problēma ir logu jautājums. Katrā gadījumā šiem noteikumiem ir jābūt skaidriem, lai cilvēks, iegādājoties īpašumu vecpilsētā, saprot, kas būs jādara un ar ko būs jārēķinās.

Vai pašvaldība kādā veidā atbalsta vecpilsētas namu īpašniekus?

Ir programma. Katru gadu budžetā paredzam konkrētu summu gan izpētei, gan pārbūves jautājumiem. Tā nav liela nauda - ap 14 000 eiro -, bet jebkurā gadījumā ar kaut ko jāsāk un pamazām jāiet uz priekšu. Mēs nevaram atļauties visu novada finansējumu salikt vecpilsētas glābšanā. Jārēķinās, ka novadā dzīvo cilvēki arī citur.

Programmai ir pieprasījums?

Protams, kāda daļa paliek arī aiz borta.

Saistībā ar vecpilsētu viens no svarīgiem jautājumiem ir arī Bauskas apvedceļš, par ko dome arī ir iestājusies. Kādā stadijā pašlaik ir šis projekts?

Bauskas apvedceļu paredzēts virzīt publiskās un privātās partnerības ietvaros. Pašlaik jau ir sākti pieslēgumu pie A7 zemju atsavināšanas procesi. Projektēšanu un atsavināšanu pilnībā nevar pabeigt, jo saistībā ar "Rail Baltica" dzelzceļa risinājumiem vēl notiek pārprojektēšana. Ir jāskatās, lai starp šiem projektiem nepaliek neizmantojamas zemes un lai viens projekts nesabojā otra risinājumus.

Vecpilsētai apvedceļš ir ļoti svarīgs. Tāpēc jau pārbūvējām Kalna ielu un Zaļo ielu, lai satiksmi mierinātu. Tur arī bija pretestība - viena iedzīvotāju daļa teica, ka viss ir labi, otra teica, ka viss ir slikti. Bet patiesībā tur bija apgrieztas pudeles kakls abos galos un notika sacensība, kurš pirmais tiks iekšā. Tieši tas notika caur vecpilsētu, un, manuprāt, tas bija pilnīgi nenormāli.

Mēs nevaram ļaut, ka visa satiksme iet gar vecajām ēkām. Tur ir vibrācijas, būvnieki dažviet pat negribēja iet iekšā, jo baidījās, ka kaut kas remontdarbu laikā neuzgāžas virsū. Tāpēc ir jāmierina satiksme, maksimāli jāizvairās no kreisajiem pagriezieniem un lēnām jāvirza satiksme tā, lai vecpilsēta netiktu sagrauta.

Vai saistībā ar apvedceļu nebūs tā, ka sabiedrība atkal sašķelsies - vieni uzstās, ka tam jābūt, citi būs pret?

Protams, būs dažādi viedokļi. Mēs jau strādājam ar Uzņēmēju konsultatīvo padomi un domājam, kā pēc apvedceļa izbūves cilvēkus - tūristus vai pakalpojumu ņēmējus - dabūt iekšā pilsētā. Vieni saka, ka pilsēta bez tranzīta nomirs, citi saka, ka nenomirs. Jebkurā gadījumā paliks Elejas ceļš, pa kuru tāpat būs jābrauc caur pilsētu.

Mēs, protams, būtu laimīgi, ja šī A7 "fūru" plūsma vairs nebūtu centrā. Tas pats attiecas arī uz Iecavu. Bet jādomā, kā panākt, lai cilvēki nevis vienkārši aizbrauc garām, bet iebrauc Bauskā, lai viņiem pasaka, ka te var garšīgi paēst, te ir ko redzēt. Pagājušajā rudenī mēs par to pārliecinājāmies, kad uzņēmām Latvijā akreditētos vēstniekus. Lielākā daļa līdz tam pat nezināja, ka mums ir Bauskas pils, Rundāles pils, un pa A7 brauca tik pa taisno. Kad parādām, ko vēl var redzēt, tas dod rezultātu. Pēc tam arī Čehijas prezidents pie mums atbrauca. Pie visa ir jāstrādā.

Jūs diezgan stingras prasības izvirzījāt "Rail Baltica" būvniekiem attiecībā uz pašvaldības ceļu stāvokli. Tā bija iedzīvotāju prasība?

Tā ir pieredze no lielajiem projektiem, kuros sapratām, ka iedzīvotāju intereses ne vienmēr tiek ievērotas. Tāpēc mēs vairāk nekā trīs mēnešus cīnījāmies, saskaņojām un mēģinājām vienoties par līgumu saistībā ar mūsu mazajiem pašvaldības ceļiem būvniecības laikā, kas tad tos uzturēs ikdienā.

Mēs rēķināmies, ka dzelzceļu konkrētās vietās būvēs piecus, varbūt desmit gadus. Būvnieki gribēja nofiksēt ceļa stāvokli sākumā un beigās. Bet jautājums ir, kas notiek pa vidu? Mums pašvaldības ceļu uzturēšanas nauda jau tā nav pietiekama. Mēs nevaram visu ieguldīt zem smagās tehnikas riteņiem. Daudzi šie ceļi ir būvēti vēl kolhoza laikos, bez nopietnas nestspējas. Graudu sezonā varbūt nobrauc 15-20 mašīnas, un mēs jau tad redzam, cik daudz jāiegulda ceļu uzturēšanā. Bet, ja tur būvniecības laikā ies 40 vai 100 smagās mašīnas ar kravām, tā ceļa vienkārši nebūs. Pa šiem ceļiem cilvēkiem jābrauc uz darbu, jāved bērni uz skolu. Tāpēc mums vajadzēja panākt vienošanos, kā šos ceļus uzturam.

Vai tagad jau sanāk kontrolēt, vai būvnieki šos nosacījumus ievēro?

Jā, jau ir bijusi pirmā sūdzība par ceļu, kas izmantots citādi, nekā bija saskaņots. Būvnieki vienmēr būs atraktīvi un mēģinās ietaupīt - kaut vai puskilometru vai kilometru. Tas būs smags darbs.

Lielākie izaicinājumi, manuprāt, būs ap 2029. vai 2030. gadu, kad vienlaikus satiksies apvedceļa un dzelzceļa projekts. Bauskā būs vieta, kur faktiski viens tilts būs jāizmanto gan vieniem, gan otriem, gan arī caurbraucējiem. Ar to būs jāmēģina sadzīvot.

Vai ticat, ka abi šie projekti tiešām satiksies - gan "Rail Baltica", gan apvedceļš?

Simtprocentīgi.

Pie šī brīža finansējuma samazinājuma, arī satiksmes jomā..

Dzelzceļš būs. Es vēl pirms kādiem 15 gadiem, kad sākās ietekmes uz vidi vērtējums, strādāju Iecavā un zināju, ka finansējums sākotnēji bija piešķirts taisnai trasei. Pēc tam mūsu "gudrie prāti" izdomāja virzīt projektu iekšā Rīgā, caur staciju un lidostu, un viss sākās no tā gala, no kura nevajadzēja sākt.

Manuprāt, vispirms bija jāuzbūvē taisna trase, un tikai tad jādomā par ievadiem. Tas ielika kāju durvīs finansējumam. Tas, ka mēs varētu no šī projekta "nolekt"- aizmirstiet! Visa Eiropa to ir nolēmusi, Lietuva un Igaunija būs uzbūvējusi. Tad vai nu šo projektu mums atņems, un tad būs jautājums, kādi maksājumi no valsts budžeta tiks ieturēti. Vai paši, lai cīnāmies.

Publiskās un privātās partnerības projekti ir iespēja. Tiem ir jābūt. Arī Rīgas apvedceļiem būs jābūt agri vai vēlu. Mašīnu plūsma aug milzīgi, arī saistībā ar infrastruktūras un militāro objektu būvniecību. Ceļi mums vienkārši ir palikuši par mazu.

Kā pašvaldību ietekmē degvielas cenu kāpums, īpaši skolēnu pārvadājumos un satiksmē?

Ietekmēja. Tikko parakstīju vienošanos par sadārdzinājumu skolēnu pārvadājumos. Tas parādās kā resurss, kas pārvadātājam ir objektīvi pieaudzis. Bija jāpiekāpjas un jāvienojas par sadārdzinājumu - 15 centi uz kilometru. Tas ir gana liels.

Protams, arī būvnieki grib nākt ar sadārdzinājumiem, bet tur gan degvielas cena ne vienmēr bija ierēķināta tā, lai par to uzreiz varētu runāt. Pie materiāliem tas ir cits jautājums. Līdz asfaltam projektos vēl tā īsti neesam tikuši, ceram, ka kaut kas stabilizēsies, bet bitumena cena diemžēl arī ir jautājums. Negribu solīt, ka piekritīšu papildu finansējumam, bet to izskatīsim.

Katrs uzņemas savus riskus, startējot iepirkumā. Prasīt var daudz ko, bet ne vienmēr tas ir pamatoti pierādāms un atbalstāms. Es gan negribētu, ka atkārtojas tas, kas notika Ukrainas kara sākumā, kad visi skrēja ar sadārdzinājumiem, bet realitātē - nopelnīja. Ir jāmācās strādāt neierastā vidē, jāmaina piegādātāji, jāmeklē risinājumi. Mums gāja smagi, un patiesībā to velosipēdu, kādā veidā rēķināt sadārdzinājumu, par ko vienoties un par ko nevienoties, paši izdomājām. Ekonomikas ministrijas vadlīnijas tikai vēlāk parādījās.

Tad šobrīd sadārdzinājums visvairāk skar skolēnu pārvadājumus?

Jā. Pie būvniecības mēs vēl nonāksim. Faktiski bibliotēkas būvniecībā visi materiāli ir iegādāti. Tūlīt sāksies patvertņu pārbūves, un tur arī redzēsim, kā būvnieki startēs.

Cik patvertnes plānots pielāgot?

Pirmajā kārtā tie būs desmit objekti, otrajā - astoņi.

Ir aprēķināts, cik iedzīvotāju varēs ietilpt patvertnēs?

Valstī ir uzstādījums par noteiktu procentu iedzīvotāju, kam jānodrošina patvertnes, taču nevajag sevi mānīt. Es visiem saku, ka sākotnēji vajag aizmirst par patvertnēm visiem. Patvertnes būs gadījumos, kur bīstamības situācijā būs jānogādā, piemēram, bērni. Mēs vienā gadā pēkšņi neuzbūvēsim patvertnes visiem, ja Somija to ir darījusi 50 gadus un nodrošinājusi vairāk nekā 98% iedzīvotāju. Nevienā citā Eiropas valstī tā nav.

Nevajag arī uzburt viedokli, ka patvertne būs lielais glābiņš. Bieži vien cilvēki pārprot un domā par bunkuru. Patvertne pēc būtības ir aizsardzība pret šķembām, sprādziena triecienvilni - tas ir līdzīgi, kā nogulties koridorā starp divām sienām. Tāpēc es cilvēkiem saku ļoti vienkārši - mīļie, nedomājiet, ka kāds jūs izglābs pirmajās stundās vai dienās. Sagatavojiet savus pagrabus, sameklējiet vietu, sagādājiet ūdens rezerves, konservus, makaronus, gāzes balonu. Domājiet paši par sevi. Krīzes situācijā pirmajās septiņās dienās neviens visiem palīdzēt nevarēs.

Runājot par drošību, Bauskas novada svētki jau noslēgušies, bet vasarā vēl noteikti būs citi pasākumi. Vai ir izstrādāta rīcība, ko darīt dronu apdraudējuma gadījumā?

Par lielajiem svētkiem mēs domājām paši, jo valsts vadlīnijas parādījās tikai vēlāk un uz visiem jautājumiem neatbildēja. Mums bija skaidrs, kas notiek ar bērniem, kur viņi tiek vesti, kur ir sporta zāles, kur skolas, kā kolektīvu vadītāji rīkojas, ja kaut kas notiek. Protams, lielākais uzsvars ir uz nepulcēšanos un izklīšanu. Brīvdabas pasākumos algoritms ir vienkāršs - cilvēki iet prom no atklātas vietas, mežā, krūmos, aiz aizsega.

Man vairāk jautājumu ir par skolēnu pārvadājumiem. Vasarā tas nav tik aktuāli, bet pienāks septembris, rudens un ziema. Kas notiek, ja brīdinājums atskan brīdī, kad autobuss ir ceļā uz skolu vai no skolas? Uz skolu varbūt ir vienkāršāk, bet kas notiek atpakaļceļā? Vieni saka - šoferim jābrauc mežā vai jānostājas pie kādas sienas. Bet, ja viņš novirzās no maršruta un vecāki bērnu neatrod maršrutā, kas notiek tad? Ja autobusā palikuši desmit bērni, vai jāgriežas atpakaļ uz skolu? Uz šiem jautājumiem pagaidām skaidru atbilžu nav.

Vai šīs atbildes mēģināsiet meklēt paši vai prasīsiet valstij?

Runāju ar Latgales kolēģiem, Pašvaldību savienībā par to ir bijušas sarunas ar premjeru. Sajūta ir tāda, ka par to, kā bērnus nogādāt skolā, domā, bet par ceļu atpakaļ nē. Man jāsaprot, kādā veidā šoferis uzzinās informāciju, kā direktors uzzinās, kuri bērni ir autobusā, no kurām klasēm, kā apziņos vecākus. Tā ir vesela ķēde.

Vai tas būtu jālemj katrai pašvaldībai atsevišķi?

Katrai pašvaldībai savas detaļas būs jālemj pašai, bet vispārīgās lietās mēs esam 43 pašvaldības, un katra nevar būvēt savu velosipēdu. Valstij ar visām ministrijām un ierēdņiem vajadzētu spēt sagatavot vienotu skaidrojumu, kaut vai video rullīti, ko mēs pēc tam izplatām un papildinām ar savām detaļām. Ir jābūt vienotam redzējumam.

Izaicinājumu ir daudz. Šajā brīdī vairāk ir jautājumu nekā atbilžu, un, tiekoties ar kolēģiem no visas Latvijas, mēs viens otram zvanām, jautājam, kā jūs darāt, un mēģinām kaut ko pielāgot.

Sarunās ar Latgales pašvaldību vadītājiem izkristalizējās arī jautājums par sociālās aprūpes centriem. Guļoši cilvēki nevar ievērot divu sienu principu. Kā ir Bauskas novadā?

Un kā tad ir skolās? Arī skolās ne vienmēr divu sienu princips ir iespējams, ēkas ir dažādas. Ir jaunākas ēkas, ir vecas mūra ēkas ar ļoti biezām sienām. Dažviet aizsegs ir gaitenis, dažviet starpsiena.

Par sociālās aprūpes centriem runājot, mēs darīsim, ko varēsim. Pansionātos pakalpojumu sniedz Latvijas Sarkanais Krusts, un esmu ar viņiem runājis, ko jūs darīsiet, kā jūs pārvietosiet guļošos? Mums ir plāns iegādāties transportu, kas tuvākajos mēnešos varētu būt klāt. Sākotnēji tas bija plānots Vecumnieku pansionātam, bet, tā kā pakalpojums daļā vietu tiek pirkts ārpakalpojumā, tas būs izmantojams arī sociālā dienesta vajadzībām.

Tomēr nevajag domāt, ka ar vienu transportu varēs aizvest visus guļošos cilvēkus. Civilās aizsardzības komisijā esam runājuši par visiem iespējamiem resursiem, transportu, piekabēm, nestuvēm. Ārkārtas situācijā, protams, mēs apzināsim visus resursus un darīsim visu iespējamo. Bet es nevaru apgalvot, ka kādā brīdī nepazudīs paši darītāji. Lai cik mēs būtu patrioti, cilvēkam viņa bērns, sieva, vīrs vai mamma būs pirmajā vietā. Un kā nodefinēt, ka tu būsi tas, kuram obligāti jābūt darbā? Tas ir ļoti grūts jautājums.

Runājot par sociālās aprūpes centriem vispār, ņemot vērā sabiedrības novecošanos, cik plašas jums ir rindas uz šo pakalpojumu? Vai plānojat atvērt jaunus centrus?

Mēs būvējam dzīvesvietas senioriem, 35 vietas bagātajiem pensionāriem par pieciem miljoniem. Startējām programmā senioru māju izbūvei. Bet mēs absolūti negribētu pateikt, ka no seniora pensijas vien pietiek un pašvaldība piemaksās visu pārējo. Tur būs jābūt līdzmaksājumam arī no radiniekiem. Tikko parakstījām līgumu, un tur samarieši sniegs pakalpojumus.

Mēs sāksim piebremzēt ar šo jautājumu, jo sociālajā jomā finansējums pēdējos gados ir ļoti audzis. Ir jau minētais deinstitucionalizācijas projekts, Vecumniekos pašvaldība pati vēl sniedz pakalpojumu, bet Iecavā un Bauskā daļa pakalpojumu iepirkumu rezultātā nodota "Cerību spārniem", arī SOS bērnu ciematam.

Mums jāatrod balanss starp izglītību, sociālo jomu, infrastruktūru, attīstību un visiem pārējiem jautājumiem. Ja viss aizies sociālajā jomā un neko neieguldīsim attīstībā, kas tad te dzīvos. Cilvēkam vajag labu ielu, bērnam vajag rotaļu laukumu, skolu, normālu krēslu, vajag kultūru, dzīves vidi. Nedrīkst viss aiziet vienā grāvī.

Līdz ar to, neraugoties uz diezgan pesimistiskām atziņām par sociālo jomu, pabalstus griezt nost nav plānots?

Dzīvē viss iet un mainās. Protams, visi grib arvien vairāk. Tajā pašā laikā, ja mums atkal draud minimālās algas pieaugums un vēl lielāks, nekā bija plānots, tad būs interesanti. Mums apmēram divas trešdaļas strādājošo ir tuvu minimālajai algai. Visi skatās viens uz otru, kāpēc apkopējai par astoņām stundām ir tik, bet šoferim jāstrādā 12 stundas? Kaut kas būs jāpārvērtē, daļā jāpāriet uz ārpakalpojumu vai kaut kas jāsamazina.

Palielināsim piedzimšanas pabalstu, jo ir svarīgi, lai te cilvēki dzīvo. Tāpat ir svarīgi, kur cilvēkiem dzīvot. Paskatieties sludinājumos, nav vairs dzīvokļu. Protams, mēs laižam izsolēs pašvaldības īpašumus, bet bieži tie prasa milzīgus ieguldījumus. Cilvēks var piedalīties izsolē, nopirkt lēti, bet tur uzreiz dzīvot nevar.

Vai jauni mājokļu projekti top?

Tikko tika pabeigts viens zemo īres mājokļu projekts ar 60 dzīvokļiem. Tas ir aizpildīts. Ir piemēri, kad uzņēmumi paši būvē mājas saviem darbiniekiem, - "Balticovo" piemērs Iecavā. Tur, kur blakus ir lieli uzņēmumi, šādi projekti ir ļoti vajadzīgi. Dīvaini ir tas, ka statistiski iedzīvotāju skaits krītas, bet dzīvokļu nav.

Bauskas novads plaši izskanēja arī ar teritorijas plānojumu, kas tika apturēts. Vai joprojām uzskatāt, ka valstī regulējums par vēja parkiem un saules parkiem nav izstrādāts līdz galam un tāpēc rodas sadursmes starp iesaistītajām pusēm?

Mēs visas sadursmes būtu noregulējuši, ja ministrs nebūtu pārkāpis savas pilnvaras. Man ir simtprocentīgs uzskats, ka viņš ielīda ne savā lauciņā, lobējot vienu šauru uzņēmēju loku. Ja man atnāk rīkojums uz 16 lapām un 14 lapās ir aprakstīti vēja parki, bet tikai divās pārējās lietas, tad, atvainojiet, kā man to tulkot?

Pašvaldību savienībā mēs par to runājām, un es arī jaunajam VARAM ministram esmu uzrakstījis uzaicinājumu uz sarunām. Mums jārunā, kādā veidā vismaz atcelt šo rīkojumu. No Satversmes tiesas es nevaru atkāpties, jo valstī regulējuma nav. Tad lai tas top.

Ar uzņēmējiem mēs esam atraduši vairāk vai mazāk kopīgu valodu. Arī viņi saprot, ka nevajag līst iekšā divu kilometru zonās pie apdzīvotām vietām, jo regulējums par kompensācijām ir slidens. Ietekmes uz vidi vērtējumi ir kļuvuši korektāki, daudzās vietās tiek precīzāk pētīts, kas un kā tiek ietekmēts.

Bet man ir jautājums par nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēm. Kāpēc man uz augstvērtīgas lauksaimniecības zemes būtu jāļauj būvēt saules paneļu parki? Katrs kvadrātmetrs un katrs hektārs tur ir svarīgs lauksaimnieciskajai ražošanai. Ja ir mazvērtīgas zemes - lūdzu, būvējiet.

Tāpat, kāpēc Iecavas pagastā būtu jāatļauj vēl cūku fermas, ja tur ir Eiropā lielākā putnu ferma, kur smird desmit kilometru rādiusā? Kāpēc? Tās ir pašvaldību tiesības plānot savu teritoriju.

Jūs pieminējāt gan izglītības ministri, gan VARAM ministru. Vai jums ir cerība uz jauno valdību?

Ja mēs kaut ko panāksim, tad šajos četros mēnešos. Tikai uz to šobrīd var paļauties. Kas būs pēc vēlēšanām, to neviens nevar zināt.

Runājot par sabiedrības līdzdalību, Bauskas novads ir viens no tiem, kur ļoti aktīvi darbojas sabiedrība.

Pašvaldību darbiniekiem iedzīvotāju padomes vajadzētu sajust kā atbalstu, bet padomēm nevajadzētu pārprast savas tiesības. Mēs mēģinām dažādos formātos runāt un sarunāties. Tūlīt būs garas sarunas ar pagastu nodaļu vadītājiem un apvienībām. Man vajag, lai tas mazumiņš, ko mēs varam atļauties pagastā, nāk kopīgi no cilvēkiem - ne tikai no pagasta nodaļas vadītāja un ne tikai no iedzīvotāju padomes.

Pretējā gadījumā ir tā, ka vajadzību ir tūkstotis, bet naudas ir tik, cik ir. Es bieži dzirdu atgriezenisko saiti - kāpēc mums nepiešķir? Loģiski, ka visam nepiešķirs. Vajag kopīgu darbu, kopīgu prioritāšu salikšanu. Man reizēm gribas teikt, mīļie, vai jūs paši viens otram pajautājāt, kas kuram ir prātā? Ir jāatrod sapratne. Uzklausām iedzīvotājus, saliekam vajadzības, skatāmies, ko varam. Nebūs desmit lietas, būs divas, bet lai tās divas ir kopīgi izvēlētas.

Tātad problēma ir no abām pusēm - gan no pašvaldības, gan no iedzīvotājiem?

Jā. Dažreiz ir sajūta, ka no pašvaldības gaida visu - dodiet papīru, dodiet mašīnu, dodiet degvielu, dodiet cilvēkus. Nepiešķirsiet? Tad es eju prom no padomes. Tā nevar būt. Tā ir mūsu kopējā nauda, un ar to ir jāapietas atbildīgi.

Bauskas novadā sabiedrība ir ļoti aktīva arī emocionālos jautājumos - gan skolu tīkla jautājumā, gan saistībā ar suņu nošaušanas lietu. Šķiet, nevienā pašvaldībā tik plaši protesti un cilvēku mobilizēšanās nav bijusi. Vai tas ir saistīts ar konkrēto gadījumu emocionālo raksturu, vai tomēr sabiedrība Bauskā kopumā ir aktīvāka?

Es nezinu, vai par to priecāties vai raudāt.

Suņu lieta, piedodiet, bija tāda, kāda tā bija. Nekorekta rīcība no kāda bija, bet ažiotāža bija šausmīga. Tajā pašā laikā saimnieks ar saviem suņiem gadiem bija izaicinājuši kaimiņus apkārt. Es negribu mesties ne vienā, ne otrā pusē. Man bija jādara tas, kas jādara. Man bija jāizvērtē policijas rīcība, ja es saskatīju, ka kaut kas nav tīrs, tad tika pieņemti attiecīgie lēmumi.

Ar skolu lietu ir līdzīgi visur. Tas pats bija Jēkabpilī. Skolu tīklā katrā vietā situācija ir atšķirīga. Rundālē, piemēram, apkārt jau sen bija likvidētas mazās skolas, un tā bija vienīgā skola, kas palikusi. Tā bija lolota, tur ir izveidojusies kopiena, un es saprotu, ka cilvēki to aizstāv. Es saprotu arī to, ka mums šogad vēl ir jāpiemaksā, nevis uzreiz jāapmaksā viss vidusskolas posms. Viss ir saprotams, bet man jāparāda arī tas, ka šī skola nav vienīgā un ka citai sabiedrības daļai svarīgs ir sakārtots ceļš uz mājām. Viņi aizstāv savu skolu, un tas ir saprotams. Bet metodes ne vienmēr ir godīgas.