Rīga, 9. jūn., LETA. Valdība otrdien nolēma gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma apropriācijas rezervi palielināt par 47,093 miljoniem eiro.

Iepriekš valdība bija atbalstījusi apropriācijas rezerves palielināšanu par 52,392 miljoniem eiro, taču Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija to neatbalstīja un nosūtīja uz Ministru kabinetu, pamatojot lēmumu ar nesaprotamiem un nepamatotiem tēriņiem, kam šie līdzekļi bija paredzēti.

Apropriācijas rezerves palielinājums nepieciešams, lai nodrošinātu finansējumu neizlietoto asignējumu rezervei, skaidro Finanšu ministrija (FM).

Šā gada 3. jūnija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, izskatot jautājumu par apropriācijas palielināšanu, ministrijas tika lūgtas atkārtoti izvērtēt iepriekš iesniegtos pieprasījumus finansējuma piešķiršanai no programmas "Apropriācijas rezerve", koncentrējoties uz kritiski nepieciešamo finansējumu.

Komisija aicināja atkārtotai izskatīšanai virzīt tikai tādus pasākumus, kuru finansēšana ir kritiski nepieciešama valsts uzņemto saistību izpildei, normatīvajos aktos noteikto funkciju nodrošināšanai vai būtisku risku novēršanai, nodrošinot atbildīgu, lietderīgu un ekonomisku līdzekļu izlietojumu.

Saskaņā ar šā gada 5. jūnijā sniegto informāciju atsevišķas ministrijas ir atkārtoti izvērtējušas iesniegtos pieprasījumus un pieņēmušas lēmumu atsaukt pieprasīto finansējumu un nevirzīs tos atkārtotai izskatīšanai - Zemkopības ministrija, Sabiedrības integrācijas fonds, Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Pieprasījumus iepriekš iesniegtajā apmērā ir saglabājusi Valsts prezidenta kanceleja, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Labklājības ministrija, Valsts kontrole un Augstākā tiesa.

Savukārt vairākas ministrijas ir izvērtējušas iesniegtos apropriācijas rezerves pieprasījumus un precizējušas tos - Saeima, Ministru kabinets, FM, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Tieslietu ministrija, Klimata un enerģētikas ministrija, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, Kultūras ministrija, Veselības ministrija, Prokuratūra.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pieprasītais finansējums no neizlietoto asignējumu rezerves ir samazināts par 5 298 778 eiro un ministrijas kopā pieprasījušas finansējumu 47 092 998 eiro apmērā.

Tostarp Valsts prezidenta kanceleja pieprasījusi 2 311 621 eiro, Saeima - 1 275 170 eiro, Ministru kabinets - 1 234 700 eiro, Aizsardzības ministrija - 7 756 255 eiro, Ārlietu ministrija - 244 150 eiro, Ekonomikas ministrija - 3 505 295 eiro, FM - 5 656 447 eiro, Iekšlietu ministrija - 6 370 279 eiro, Izglītības un zinātnes ministrija - 3 558 309 eiro, Satiksmes ministrija - 224 956 eiro, Labklājības ministrija - 592 700 eiro, Tieslietu ministrija - 5 940 488 eiro, Klimata un enerģētikas ministrija - 2 597 926 eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija - 638 170 eiro, Kultūras ministrija - 41 636 eiro, Valsts kontrole - 88 700 eiro, Augstākā tiesa - 204 900 eiro, Veselības ministrija - 3 195 553 eiro, bet Prokuratūra - 1 655 743 eiro.

FM informē, ka 2025. gadā pavisam kopā slēgti asignējumi 256,4 miljonu eiro apmērā, tostarp Eiropas Savienības (ES) politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmās 111,2 miljonu eiro apmērā un valsts pamatfunkciju īstenošanas programmās 145,2 miljonu eiro apmērā, no tā 4,6 miljoni eiro ministriju programmās "Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums".

No neizlietoto asignējumu rezerves ministrijas kopā pieprasījušas 76,34 miljonus eiro, tostarp 23,948 miljoni eiro pieprasīti pasākumiem, kuriem 2025. gadā finansējums tika pārdalīts no gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmā finansējuma programmas "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem". Ņemot vērā, ka tie klasificējami kā vienreizējie pasākumi un ar tiem saistītie izdevumi tiek izslēgti no strukturālās bilances, noteikts arī atsevišķs specifisks regulējums un tiek veikta uzskaite.

Likumā par valsts budžetu ir paredzēta elastība, kas pieļauj iepriekšējā gadā neizmantoto pieprasīt pārdalīt nākamajā gadā atkārtoti, pamatojot ilgākas realizācijas iemeslus, jo tas neietekmē strukturālo bilanci.