Rīga, 10. jūn., LETA. Notriektais drons parāda, ka Latvija ir spējīga reaģēt, taču jāuzlabo efektivitāte, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Francijas pirmdien, 8. jūnijā, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā notrieca Latvijas teritorijā ielidojušo dronu. Gala lēmumu par drona notriekšanu pieņēmusi NATO pavēlniecība.

Valsts prezidents pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Andri Kulbergu (AS), runājot par situāciju, kāda veidojas valsts austrumu pierobežā saistībā ar droniem, pauda gandarījumu un pateicību bruņotajiem spēkiem, NATO, aizsardzības resoram un iekšlietu sistēmai.

Viņš uzsvēra, ka Latvijā pašiem jāattīsta savas spējas pretdronu un pretgaisa aizsardzības jomā, piebilstot, ka tas ir virsuzdevums, pie kura patlaban strādā visas atbildīgās struktūras. Rinkēvičs sprieda, ka paies laiks un šādi incidenti atkārtosies, taču rīcības algoritmi tiek pilnveidoti.

Valsts prezidents arī atzinīgi novērtēja Tallinā notikušā Baltijas valstu un Ziemeļvalstu (NB8) samita laikā premjera Kulberga un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska parakstīto abu valstu vienošanos par visaptverošu sadarbību aizsardzības jomā.

Viņš norādīja, ka tas ir labs pamats, lai maksimāli ātri attīstītu Latvijas pretgaisa aizsardzības spējas un atbalstītu Ukrainu. Vienošanās paredz konkrētus darbus, nosacījumus un konkrētas rīcības. Rinkēvičs uzsvēra, ka, attīstot pretdronu un pretgaisa aizsardzības spējas, sadarbojoties ar Ukrainu un veidojot kopīgus projektus, nedrīkst aizmirst arī par Latvijas aizsardzības industriju.

Kulbergs uzsvēra, ka līgums ar Ukrainu "atraisa rokas". Plānots, ka tuvākajās nedēļās Latvijā ieradīsies Ukrainas militārie pretdronu eksperti, lai novērtētu situāciju, kāda tā ir identificēšanas, novērošanas, neitralizēšanas un iznīcināšanas fāzē. Kā skaidroja premjers, no tā izrietēs rīcības plāns, kas ir jāiepērk un kas Latvijai trūkst, kā sistēmas var efektīvi salāgot.

Ministru prezidents atzīmēja, ka līgums dos Latvijai zaļo koridoru tehnoloģiskajai piekļuvei. Vienlaikus viņš norādīja, ka ar ieguldījumiem aizsardzībā ir arī jāattīsta militārā industrija Latvijā. Viņš sacīja, ka līgums paredz kopražošanu, kurā ir ieinteresēta gan Latvija, gan Ukraina. Viņš pauda cerību, ka lielāko darbu varētu paveikt vēl šogad.

Premjers uzsvēra, ka sasniegt šādu sadarbības līmeni var tikai tāpēc, ka Latvija ir bijusi viena no pirmajām valstīm, kas pauda atbalstu Ukrainai un ir atbalstījusi Ukrainu visu kara laiku ne tikai finansiāli, bet arī politiski un citos līmeņos.