Rīga, 15. jūn., LETA. Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) uzdevis Labklājības ministrijai (LM) un Tieslietu ministrijai (TM) līdz 1. oktobrim izstrādāt priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim, aģentūru LETA informēja TM.

Tieslietu ministrs Edvards Smiltēns (AS) pagājušajā nedēļā tikās ar tiesībsardzi Karinu Palkovu, lai pārrunātu tiesībsardzes ziņojumu par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu institucionālo sistēmu.

Pārrunājot jautājumu ar Kulbergu, tika saņemts Ministru prezidenta uzdevums LM un TM līdz jaunās valdības vēlēšanām sagatavot priekšlikumus jaunam bērnu tiesību aizsardzības modelim.

TM ziņoja, ka bāriņtiesas ik gadu no vecākiem šķir vairāk nekā 1000 bērnu. 2024. gadā no vecākiem šķirti 1439 bērni un 2025. gadā - 1176 bērni. Ārpusģimenes aprūpē ik gadu atrodas vairāk nekā 5000 bērnu.

Smiltēns norādīja, ka, lai gan sabiedrībā daudz tiek diskutēts par demogrāfisko situāciju un to, kā palielināt dzimstību, no ģimenēm izņemto bērnu skaits liecina par būtiskām problēmām bērnu tiesību aizsardzības sistēmā.

"Tas liek uzdot jautājumu, kādu atbalstu ģimenes ir saņēmušas līdz bērna izņemšanai no ģimenes, kā tiek identificētas riska ģimenes un kā tiek gādāts par bērnu labākajām interesēm krīžu situācijās. Bērna izņemšanai no ģimenes vajadzētu būt galējam līdzeklim pēc tam, kad visas saudzējošās alternatīvas ir izmēģinātas un nav darbojušās," sacīja Smiltēns.

TM skaidroja, ka, nesniedzot savlaicīgu un mērķētu atbalstu riska ģimenēm, lielākais cietējs ir bērns. Jebkurai traumējošai pieredzei var būt tālejošas sekas, radot mācību, uzvedības un cita veida grūtības, kā rezultātā ir ierobežotas bērna iespējas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi un sekmīgi iekļauties sabiedrībā.

Tāpat TM norādīja, ka agrīna atbalsta nesniegšana problēmu risināšanu pārliek uz vēlāku laiku, kad valstij vairs nav izvēles neiesaistīties, kad šādi bērni ir kļuvuši par veselības aprūpes, sociālās aprūpes vai kriminālās justīcijas klientiem. Tāpēc nepieciešams pilnveidot bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, izveidojot modeli, kurā bērna vajadzības un intereses ir prioritāte ne tikai uz papīra, bet arī realitātē.

Savukārt Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija kritiski vērtē tiesībsardzes Karīnas Palkovas rosināto bāriņtiesu reformu, norādot, ka bāriņtiesu funkciju nodošana tiesām un sociālajiem dienestiem pati par sevi neatrisinās bērnu aizsardzības sistēmas pamatproblēmas, liecina asociācijas publicētais paziņojums platformā "Facebook".

Asociācija uzsver, ka bērnu tiesību aizsardzības sistēmā galvenās problēmas ir pārmērīga darba slodze un speciālistu trūkums. Mehāniska struktūru maiņa bez pietiekamiem cilvēkresursiem un skaidra darba organizācijas risinājuma nevar nodrošināt būtisku situācijas uzlabojumu, uzskata asociācija.

Viens no Palkovas piedāvātajiem potenciālajiem modeļiem ir bāriņtiesas funkciju sadalīšana starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu. Komentējot to, asociācija norāda, ka sociālo dienestu skaits ir identisks bāriņtiesu skaitam, tādēļ tai neesot skaidrs, kā šāds modelis nodrošinās efektīvāku darbu un metodisko vadību.

Asociācija arī min, ka bāriņtiesas patlaban nepamatoti tiek pasniegtas kā galvenais bērnu tiesību aizsardzības sistēmas problēmu cēlonis. Organizācijas ieskatā, bāriņtiesas darbojas atbilstoši normatīvajam regulējumam un ikdienā saskaras ar resursu trūkumu, kas raksturīgs visai bērnu tiesību aizsardzības jomai.

Bāriņtiesu darbinieku asociācija uzsver, ka sistēmas pilnveidei vispirms nepieciešams risināt speciālistu piesaistes, slodzes un metodiskā atbalsta jautājumus, nevis aprobežoties ar funkciju pārdali starp institūcijām.

Kā vēstīts, tiesībsardze Palkova aicina nekavējoties reformēt bāriņtiesu sistēmu, piedāvājot tam divus potenciālos modeļus.

Viens no modeļiem paredzētu bāriņtiesas funkciju sadalīšanu starp pašvaldības sociālo dienestu un tiesu, kas nozīmē, ka sociālais dienests veiktu agrīnu palīdzību un atbalstu, nevis krīzes risināšanu, savukārt visjutīgākos lēmumus par bērna likteni pieņemtu tiesa, nevis pašvaldības iestāde.

Otrs modelis paredz funkciju pārdali starp centralizētu Bērnu aizsardzības centru ar filiālēm pašvaldībās un tiesu. Šī modeļa galvenie ieguvumi būtu vienots kvalitātes standarts visā valstī, profesionāla personāla atlase un apmācība, centralizēta uzraudzība un ātrāka sūdzību izskatīšana, kā arī daudz objektīvāka bērna vajadzību izvērtēšana, skaidro Tiesībsarga birojā.

Tiesībsarga birojā norāda, ka attiecībā uz bāriņtiesu darbu pastāv atšķirīga prakse dažādās pašvaldībās, vāja kontrole un nopietni pārkāpumi, sākot no nepietiekamas bērnu viedokļa uzklausīšanas līdz pat nepamatotai bērnu šķiršanai no ģimenēm.

Tiesībsardze aicinājusi Ministru kabinetu izstrādāt jaunu bāriņtiesu institucionālo modeli līdz šā gada 1. decembrim, un līdz 2028. gada 1. janvārim to ieviest.

Savukārt Saeimai lūgts nodrošināt parlamentāro uzraudzību bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidē un jauna institucionālā modeļa izstrādē un ieviešanā.